Kā atrast sev piemērotāko diētu

Pasaulē ir izgudrots tūkstošiem dažādu diētu, vienas ir vairāk dzirdētas un populāras, citas – mazāk, bet individuālo diētas eksperimentu skaits droši vien nav izmērāms...

Tievuma kults ir atnesis daudz problēmu mūsdienu sabiedrībai, taču patiesībā svarīgi ir nevis sasniegt „izdomātus” parametrus, bet uzturēt tādu svaru, kas ļauj katram individuāli justies vislabāk, pasargāt sevi no slimību ris- ka, dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Diētas var klasificēt dažādi:

• Pēc mērķa, ko grib panākt;
• Pēc slimību grupām (piemēram, sirds, nieru, aknu u.c. slimniekiem – katram savi uztura principi);
• Pēc autoriem (Šeltona, Montinjaka uztura principi utt.);
• Pēc produktiem (rīsu, gaļas, utt.)

Diēta – ikdienas uzturs

Vārdam „diēta” var piešķirt šaurāku un plašā- ku nozīmi. Visbiežāk cilvēki par to runā kā par mokošu, apgrūtinošu, nervu sistēmu destabi- lizējošu pasākumu – centieniem zaudēt sva- ru. Vārda plašākā nozīmē diēta ir dzīvesveids, kurā uzturs ir viena no sastāvdaļām. Pēc būtī- bas katram cilvēkam ir sava diēta – ikdienas uzturs. Iespējams, tā nav ierobežojoša. Vārda šaurā nozīmē diēta būs saistīta ar kādu kon- krētu slimību, kuras laikā tiek noteikti uztura ierobežojumi.

Visos pārējos gadījumos diētai jābūt tādai, kas ir realizējama gadu, piecus, varbūt desmit gadus . Tad tā dos rezultātu arī attiecībā uz svaru. Kampaņveidīgām diētām nav noturīga rezultāta!

Individuāla vielmaiņa

Ir dažādi ķermeņu uzbūves tipi. Gēnos no- teikts cilvēka garums, viņa skeleta uzbūve (kaulu konstrukcija) – smagnējāka vai vieglā- ka, tendence būt vai nebūt apaļīgam.

Ja vēlies noteikt savu gēnu izpausmes ten- denci attiecībā uz svaru un ķermeņa paramet- riem, paņem ģimenes albumu un paanalizē mammas, tēva radus, tad varēsi spriest, kas ir gaidāms, kam jāpievērš uzmanība.

Kas attiecas uz vielmaiņu, aptuveni 85% cilvē- ku vielmaiņa ir klasificējama kā normāla. Tikai 2-3% no gadījumiem, kad cilvēks ir resns, to nosaka vielmaiņas problēmas, kuras izraisa, piemēram, centrālās nervu sistēmas vai citas patoloģijas kopš bērnības, kas, visbiežāk, ir iedzimtas. Pārējos aptaukošanās gadījumus galvenokārt rada dzīvesveids.

Cilvēka dzīvesveids ir primārais, kas rada no- virzes svarā un attiecīgi vielmaiņā – normālu vielmaiņu var sabojāt ar nepareizu dzīvesvei- du un uzturu.

Vielmaiņas aktivitāti ietekmē:

• piemēram, ar uzturu uzņemtais olbal- tums, salīdzinājumā ar ogļhidrātiem un taukiem, visvairāk aktivizē vielmaiņu, tāpēc lielā daļā svara zaudēšanas diētu akcents ir uz olbaltumvielām. Taču jāat- ceras, ka nedrīkst ilgstoši lietot tikai vienu produktu grupu, uzturam jābūt daudz- veidīgam.
• fiziskā slodze aktivizē vielmaiņu gan slodzes laikā, gan pēc tās. Ja ir spēcīga slodze, vielmaiņa darbojas aktīvākā režīmā pat 12 līdz 24 stundas pēc slodzes. Jo gausāks cilvēks, jo, iespē- jams, lēnāka vielmaiņa, un otrādi.
• jo lielāka muskuļu masa, jo aktīvāka vielmaiņa.
• jo lielāka tauku masa, jo lēnāka vielmaiņa.
• vīriešiem ir lielāka muskuļu masa un līdz ar to – aktīvāka vielmaiņa.
• vecums ietekmē vielmaiņu. Cilvēkam kļūstot vecākam, vielmaiņa pakāpeniski palēninās.
• lai paātrinātu vielmaiņu, jāaktivizē dzīvesveids un jāšķiro, ko liec uz šķīvja! 

Šķidrums arī var būt lieks svars

Šķidrums dažkārt arī ir lieks svars. Ja cilvēkam uz kājām no zeķu malas paliek iedobe, tā jau ir tūska, no kuras noteikti jāatbrīvojas. Ir cil- vēki, kam ir 5 kg liekais svars šķidruma veidā. Tas, protams, „aiztek” ātrāk nekā tauki. Tāpēc reklāmās par dažiem preparātiem saka – sva- ra zaudēšana līdz 5 kg nedēļā. Taču ražotāji nepasaka, ka tā tas būs tikai 1. nedēļā.

Svara korekciju nevajag forsēt! Ātri zaudējot svaru, tam ir tendence ātri nākt atpakaļ, jo tas visbiežāk ir panākts, neēdot vai dzīvojot pus- badā. Tas nav normāls stāvoklis. Nonākšana pie normas ķermeņa svarā nav ne dienas, ne mēneša jautājums, taču to var panākt ātrākā laikā nekā radusies svara novirze.

Īslaicīgas kampaņas nekaitē

Cilvēks ar kampaņveidīgām diētām var sev kaitēt, ja izmanto tās nepareizi. Piemēram, vienu dienu neēd, pēc tam ēd 3 reizes vairāk. Šādam pasākumam nav jēgas.

Problēmas var rasties arī tad, ja ļoti ilgstoši ir vienveidīga ēdienkarte, no kuras izslēgta kāda produktu grupa. Lai gan ir dzirdēts apgalvojums, ka, uzsākot svara zaudēšanu, pirmais tiek zaudēts šķid- rums un taukus organisms noārda pēdējos, tā vienmēr nav – tauki var sākt lēnām „kust” paralēli ūdens zudumam jau no pirmās diētas dienas.

Jārūpējas par to, lai, samazinot svaru, tu ne- zaudētu muskuļu masu vai pat to palielinā- tu ar fizisko aktivitāšu palīdzību, jo muskuļu masa nodrošina aktīvāku vielmaiņu.

Arī sākot pareizi, pilnvērtīgi ēst, nevis ievēro- jot superdiētu, pirmajā nedēļā var zaudēt 2-3 kg, taču turpmāk svara samazināšanās pro- cess nebūs tik straujš. Ar to jārēķinās, ieturot jebkura veida diētu. Svara zaudēšana ir mara- tona, nevis sprinta distance.

Visbiežākā kļūda diētu izvēlē ir sākotnēji pār- spīlēt, jo gribas ātrāk „nodzīt” liekos kilogra- mus, tas rada apgrūtinājumus, tāpēc gribas atmest iesāktajam ar roku.

Jāsaprot arī tas, ka ar vienu „tukšo” dienu ne- var atrisināt nedēļas uztura pārmērību sekas!

Uzturs nav tikai kalorijas

Sekot uzturam nenozīmē tikai sarēķināt ka- loriju daudzumu. Tā ir tikai viena no uztura funkcijām – nodrošināt organismu ar enerģi-

ju, lai tas spētu darboties. Uzturam ir organisma būvmateriāla funkcija, regulatorā un baudas funkcija, un tās visas ir jāsabalansē. Ir vielas, kam nav kaloriju, bet kuru uzdevums ir regulēt organismā notie- košos procesus (kā luksoforiem). Piemēram, vitamīni, minerālvielas un mikroelementi pie- dalās ķīmiskās sintēzes un sašķelšanas proce- sos. Savukārt vēdera izeju regulē balastvielas – jo vairāk, jo labāka izeja.

Labāk ēst biežāk

Biežāka ēšana ir optimālāka nekā reta. Pirm- kārt, tu nebūsi hroniskā badā visu dienu. Otrkārt, reti ēdot, maltītes brīdī ir spēcīgs iz- salkums, risks ir, ka nevis ēdīsi, bet rīsi. Paēdis cilvēks ir labdabīgs, badā – nikns, bet pārē- dies – gauss un kūtrs. Tāpēc nav vēlams ne badoties, ne pārēsties. Nav normāls stāvoklis būt visu laiku pusbadā. Piemēram, neēšana vakaros, ja cilvēks jūtas slikti, nav vajadzīga. Pēdējai maltītei vajadzētu būt ne vēlāk kā pā- ris stundas pirms gulētiešanas, taču nav jāiet gulēt badā.

Jāizvēlas tāds ēšanas režīms un uzturs, kas nepasliktina dzīves kvalitāti. Ja diētas dēļ jūs nevarat pilnvērtīgi veikt savus ikdienas pienā- kumus, diēta ir jāmaina.

Ja cilvēks ietur 1000 kaloriju diētu, viņš ir badā un viņam palēninās vielmaiņa, jo orga- nisms pielāgojas taupības režīmam. Savukārt, kad cilvēks atsāk ēst, jēgas no šādas diētas nav bijis, jo, atsākot normāli ēst, zaudētais atgriežas divtik ātri. Tas pats attiecas uz ba- došanos. Ieteicamāk ir minimāli samazināt kaloriju daudzumu uzturā – efekts būs lēnāks, bet stabilāks.

Vienu produktu – līdz 5 dienām

Viena produkta diētas var izmantot kā īslai- cīgu vienas līdz piecu dienu atslodzes pasā- kumu. Ilgākā termiņā šādas diētas var radīt kaitējumu veselībai. Tās jāizvēlas atbilstoši sezonai un katra garšas īpatnībām. Ilgāk par 5 dienām vienu produktu nav ieteicams ēst arī tāpēc, ka pēc tam to var negribēties visu atlikušo mūžu.

Nedrīkst riskēt

Ir cilvēki riska grupās, kas nedrīkst pievērsties ierobežojošām svara zaudēšanas superdiē- tām, jo nedrīkst neuzņemt noteiktas viņiem

Agnese Pabērza Konsultējis Andis Brēmanis, diētas ārsts, Diētas ārstu asociācijas prezidents

Avots: Veselības rokasgrāmata