Rudens ir tas laiks, kad arvien vairāk mēs sākam domāt par savu veselību, jo laika apstākļi ir ļoti mainīgi un gaisā sāk virmot dažādi vīrusi. Arī ārsti sāk mudināt domāt par to, kā stiprināt savu imūnsistēmu, lai izvairītos no saslimšanas. Lai arī mediķiem ir vienotāja nostāja par to, ka tieši imūnsistēma ir tā, kas strādā kā vairogs pret dažādiem "uzbrucējiem", tajā pašā laikā viņi atzīst – mums katram pašam nepieciešams saprast un izzināt, kas ir imūnsistēma un kā to stiprināt imūnsistēmu. 

 

Kas ir imunitāte?

 

Vienkāršiem vārdiem izsakoties, imunitāte ir organisma spēja aizsargāt savu "ģenētisko bagāžu", lai cīnītos pret slimībām, infekcijām (vīrusiem un baktērijām). Imūnsistēma vienmēr ir nomodā, lai aizsargātu organismu no bojātām šūnām, nosakot un iznīcinot tās šūnas, kas ir vecas, slimas vai nomirušas - tās parasti visvairāk kaitē. Tajā pašā laikā imūnsistēma cīnās arī ar "iebrucējiem" no ārpasaules - baktērijām, vīrusiem u.c. Šī ir imūnsistēmas pamatfunkcija - aizsargāt katru indivīdu un cilvēci kopumā. Kāpēc šāda aizsargsistēma ir būtiska? Aizsardzības sistēmas nozīmīgums ir ne tikai tajā, ka tā iznīcina visus nevēlamos svešķermeņus, bet arī "atceras" tos. Kad vīrusi un baktērijas vēlāk iekļūst organismā, imūnsistēma tos jau atpazīst un daudz efektīvāk cīnās pret tiem.

 

Kā tas strādā? 

 

Slimību izraisītājiem jeb patogēniem jāšķērso daudz aizsardzības barjeru, kas neļauj tiem iekļūt organismā. Cilvēka organismu no uzmācīgajiem vīrusiem un baktērijām pasargā āda, gļotāda un organisma skābes. Ja aizsardzības mūris nav iedragāts, piemēram, gļotādas ievainojumu gadījumā, imūnsistēma strādā efektīvi.

 

Kad baktērijas un vīrusi iekļūst organismā, rodas antiķermenīši, kas cīnās ar slimību izraisītājiem. Pateicoties imunitātes "atmiņai", aizsardzība pret konkrētiem mikroorganismiem strādā ilgtermiņā. Tieši tādēļ cilvēks, kurš izslimojis noteiktas slimības (piemēram, masaliņas), vairs neslimos ar tām visu atlikušo mūžu. 

 

Novājināta organisma lielākais ienaidnieks ir mūsdienu dzīvesstils. Imūnsistēmas šūnas kļūst vājākas ne tikai tādēļ, ka cilvēks laiku pa laikam saslimst. To darbības efektivitāti ietekmē arī pārslodze darbā, stress, neregulāri ēšanas paradumi, neveselīgi ieradumi (tajā skaitā alkohola lietošana, smēķēšana un miega bads) un pat vides piesārņojums. Ja imūnsistēma jeb organisma aizsardzība novājinās, organisms pats nespēj cīnīties pret vīrusiem, un tie pārvar visas "barjeras" - tieši tādēļ mēs saslimstam.

 

Kā ir ar mazuļiem?

 

Lai arī mēs piedzimstam jau ar savu "gatavo" imunitāti, tomēr imūnsistēma attīstās un pilnveidojās visas dzīves garumā, tādēļ ļoti būtiski ir jau no pašas bērnības tai pievērst būtisku nozīmi.  

 

Ģimenes ārsts Andris Baumanis apgalvo: "Embrijs mātes miesās atrodas absolūti sterilā vidē. Pēc piedzimšanas tas sastopas ar vidi, kurā eksistē daudz dažādu mikroorganismu (mātes pienā, ūdenī un gaisā). Šajā laikā sākas bērna adaptācija pasaulē. Jāatzīmē, ka šis ir absolūti normāls process, un bērni tam ir ļoti labi pielāgoti."

 

Būtiski ir apzināties, ka maza bērna imūnsistēma pastāvīgi "mācās" pretoties dažādām infekcijām, tādēļ saskarsme ar tām var izraisīt nopietnas slimības ar fatālām sekām. Bērna imūnsistēmu stimulē vakcīnas, to izgatavošanā tiek izmantoti tikai dabīgi, novājināti un nekaitīgi mikroorganismi. Vakcinācija palīdz imūnsistēmai "atcerēties" slimību izraisošus mikrobus. Pateicoties tam, inficējoties cilvēks nesaslimst vai arī slimība norit ievērojami vieglāk un bez nopietnām sekām.

 

Ko darīt, lai neslimotu?

 

Svarīgi ir pievērst uzmanību pirmajām pazīmēm, kas liecina par to, ka organisma aizsardzība kļūst vājāka. Ja cilvēks regulāri apaukstējas, cieš no alerģijām, izjūt pastāvīgu nogurumu, viņam obligāti jāpievērš pastiprināta uzmanība savai veselībai.

 

Tradicionāli iesaka pievērsties fiziskām aktivitātēm, ieturēt sabalansētu diētu un kontrolēt svaru. Arī vitamīni (A, B, C, D, E), minerālvielas un tādi mikroelementi kā cinks un selēns stiprina organismu. Visi iepriekš minētie pasākumi veicina vispārējo labsajūtu, taču, iespējams, ar to vien būs par maz, lai izvairītos no nopietnām infekcijām. Tādos gadījumos labākais profilaktiskais līdzeklis ir vakcinācija - imūnsistēmas atbalsts cīņā pret slimībām.

 

Jeļena Gavrilova, projektu vadītāja

 

Avots: www.delfi.lv