Cauri ziemai ar vitamīniem! 27 dec.

Ziemā, kad mūsu ēdienkarte nav pārāk bagāta ar svaigiem augļiem un dārzeņiem, kad trūkst saules gaismas, nereti kļūstam nomākti un slimīgi. Tad, lai uzlabotu organisma stāvokli un pašsajūtu, ir vērts ņemt palīgā vitamīnus. Bet kā lai zina, kādus un cik?
 
Ziemā vairāk?
 
"Vitamīni jāuzņem visa gada garumā," skaidro imunologs alergologs Lauris Līcītis. "Atšķirība tikai tāda, ka vitamīnu lietošanas intensitāte ziemā parasti ir augstāka nekā vasarā. Organisms pats spēj noteikt vitamīnu daudzumu, kas tam vajadzīgs, un mūsu uzdevums ir piedāvāt tam nepieciešamo sortimentu. Tātad vitamīnu lietošana ir ļoti individuāla lieta - tie jāuzņem pēc vajadzības. Nevar ieteikt striktu recepti, dozēt, sakot, ka vasarā pietiek, piemēram, ar 100 gramiem, bet ziemā jāapēd kilograms vitamīnu. Kādam arī ziemā var pietikt ar vasaras devu."
 
Vitamīnu lietošanas intensitāte ir saistīta ar cilvēka vecumu. Vecākiem ļaudīm vitamīni jāuzņem regulāri, sevišķi ziemas laikā. Pārējiem tie jāuzņem pēc nepieciešamības, atkarībā no organisma vispārējā stāvokļa.
 
Par vitamīnu papildu uzņemšanu noteikti jāparūpējas tad, ja ir lietotas antibiotikas, jo antibakteriālās terapijas laikā vitamīnu saturs organismā samazinās.
 
Top 3
 
Ziemā (tāpat kā citos gadalaikos) visvairāk jārūpējas par C, E un A vitamīna uzņemšanu. Šie vitamīni ir izejmateriāls organisma aizsargspējām, tātad palīdz cīnīties ar infekcijas slimībām, kas mūs bieži vien apciemo aukstajos mēnešos. Pārējie vitamīni ir zināmā mērā pakārtoti un organismam speciāli, pastiprināti jāpiegādā gadījumā, ja ir liels to patēriņš vai trūkums, tātad – pēc nepieciešamības.
 
Ja trūkst vitamīnu, organisms sūta signālus, kurus nevajadzētu atstāt bez ievērības:
 
nogurums;
apātija;
samazinās koncentrēšanās spēja;
viegla, ātra, bieža saaukstēšanās un grūta, ilga izveseļošanās;
dažādi izsitumi;
redzes pasliktināšanās (sevišķi tumsā).

Jo dabiskāk, jo labāk!
 
Vitamīni dabā brīvā veidā neeksistē, tiem ir savi nesēji. Piemēram, C vitamīnam ir 52 nesējvielas, ar kuru palīdzību tas uzsūcas organismā. Šīs vielas atrodamas augļos un dārzeņos, tāpēc tie jāēd regulāri. Lietojot sintētiskos, mākslīgos vitamīnus, kas nopērkami aptiekās, cilvēks uzņem tikai ķīmiskas vielas. Šajā gadījumā organisms patērē minimālu daudzumu vitamīnu, lielāko daļu izvadot ārā kā nekam nederīgas vielas. Tāpēc ir svarīgi, kādus vitamīnus izvēlamies. Jo dabiskāks būs preparāts, jo efektīvāka būs tā iedarbība. Cilvēkiem, kuri lieto mākslīgos vitamīnus, paralēli noteikti jāuzņem arī dzīvie vitamīni, kas atrodami augļos un dārzeņos.
 
Neaizmirsti par daudzveidīgu, vitamīnu avotiem bagātu ēdienkarti!
 
C vitamīna avoti:
 
  • ogas un augļi (upenes, avenes, kazenes, jāņogas, zemenes, dzērvenes, cidonijas, citrusaugļi, kivi, pīlādži, mežrozīšu augļi, melones, smiltsērkšķi u. c.);
  • aknas;
  • kāpostaugi (Briseles kāposti, brokoļi, galviņkāposti – svaigi un skābēti, ziedkāposti u. c.);
  • kartupeļi;
  • lapu dārzeņi (dilles, lapu sinepes, pētersīļu lapas, sīpolloki, spināti u. c.);
  • paprika;
  • tomāti.

E vitamīna avoti:
 
  • augu eļļas (kukurūzas, kviešu dīgstu, linsēklu, olīvu, saulespuķu, sojas, zemesriekstu u. c.);
  • diedzēti graudi;
  • kāpostaugi (galviņkāposti, ziedkāposti, brokoļi, Briseles kāposti);
  • lapu dārzeņi (galviņsalāti, pētersīļu lapas, seleriju lapas, sīpolloki, spināti);
  • lasis;
  • pilngraudu produkti;
  • ogas un augļi (avokado, mežrozīšu augļi, pīlādži, smiltsērkšķi u. c.);
  • olas dzeltenums;
  • pākšaugi;
  • paprika;
  • rieksti, mandeles;
  • sēklas (ābolu, bumbieru, saulespuķu);
  • sviests.

A vitamīna avoti:
 
  • aknas, it īpaši jūras iemītnieku aknas;
  • olas dzeltenums;
  • piens un piena produkti, kas bagātināti ar A vitamīnu;
  • treknas zivis (laši, skumbrijas, siļķes u. c.);
  • burkāni;
  • dzelteni sarkanas ogas un augļi (aprikozes, īpaši žāvētas, melones, mežrozīšu augļi, pīlādži, smiltsērkšķi, upenes u. c.);
  • kāpostaugi;
  • ķirbji;
  • lapu dārzeņi (lapu salāti, lapu sinepes, pētersīļu lapas, sīpolloki, skābenes, spināti u. c.);
  • paprika;
  • sēnes (gailenes);
  • tomāti.
Preparāti pēc sajūtām, bet ar prātu
 
Cik ilgi un kādā daudzumā jāuzņem vitamīnu preparāti? "Ir dažādas vitamīnu lietošanas shēmas, kas atkarīgas no katra cilvēka veselības stāvokļa un vajadzības pēc vitamīniem. Nevar dot vispārējus ieteikumus. Tāpēc arī vitamīnu dzeršanas kūres mēdz būt atšķirīgas – vitamīnus var lietot periodiski katru otro dienu vai arī mēnesi dzert katru dienu, bet nākamajā mēnesī – reizi divās dienās. Cilvēkam jāvadās pēc savas pašsajūtas," skaidro imunologs L. Līcītis.
 
Ja cilvēks neieklausās organisma vajadzībās, var gadīties, ka kāds vitamīns, kuru viņš nepārtraukti pastiprināti uzņem, patiesībā nav nepieciešams. Tas tikai nevajadzīgi noslogo organismu, kuram jāpieliek pūles, jāpatērē lieka enerģija, lai šo vitamīnu saistītu un izvadītu ārā. Turklāt ir vitamīni, kuru pārpalikums var negatīvi ietekmēt citu vitamīnu uzsūkšanos. Jāapzinās, ka vitamīni nav nekaitīgi – tos iespējams pārdozēt. Lietojot vitamīnus devās, kas norādītas uz iepakojuma, pārdozēšana parasti nedraud. Visvairāk jāuzmanās ar A vitamīnu. To pārdozējot, var rasties dažādas nevēlamas blakusparādības, kas saistītas ar nervu sistēmas, kuņģa un zarnu trakta darbību. Grūtniecības laikā pārdozēts A vitamīns var izraisīt augļa attīstības traucējumus.
 
B vitamīns ir mazāk bīstams – pārlieku lielā devā tas var izraisīt izsitumus.
 
C vitamīna pārdozēšanas dēļ var tikt bojātas nieres. Ja ir tendence uz nierakmeņu veidošanos, tad C vitamīns jālieto uzmanīgi. Var jau eksperimentēt, taču, lai nesabojātu veselību, labāk konsultēties ar speciālistu, kurš ieteiks, ko un kā lietot.
 
Neko nevar skaidri zināt...
 
Lauris Līcītis atzīst, ka farmācija ir liela naudas pelnīšanas mašinērija, kurā bieži vien darbojas iesmērēšanas taktika. Pircējam ir grūti izvērtēt vitamīnu kvalitāti un izcelsmi. "Turklāt pašreizējā kārtība, kādā jāreģistrē uztura bagātinātāji, ar savu birokrātiskumu kavē augstas kvalitātes vitamīnu nonākšanu Latvijā. Šī iemesla dēļ mūsu valstī labākajā gadījumā nopērkami diezgan viduvēji produkti."
 
Skaidrojot preparātu cenas saistību ar kvalitāti, imunologs vitamīnus salīdzina ar automašīnām: "Divas dažādas mašīnas, kuru uzdevums ir viens un tas pats – pārvadāt cilvēkus –, cenas ziņā var desmitkārtīgi atšķirties. Un tam parasti ir savi iemesli. Taču cena ne vienmēr nosaka kvalitāti. Bieži vien produkta augstā cena saistīta ar tā zīmolu, nevis kvalitāti, kas, iespējams, ir tāda pati kā lētākam produktam. Lētais var būt tikpat labs, cik dārgais. Cilvēki bieži vien maksā par nosaukumu. Līdzīgi kā ar apģērbu – cilvēks lepojas ar zīmolu Gucci vai Versace, kas rotā viņa drēbes, bet aizmirst, ka tās var būt ražotas šūšanas ateljē tepat aiz stūra..."
 
Ne vienmēr var uzticēties uztura bagātinātāju anotācijām. Bieži vien labākie vitamīni izrādās tie, kuriem bijis labākais anotāciju rakstītājs. Tādēļ cilvēkiem, kuri nav saistīti ar farmācijas biznesu, ir ļoti grūti orientēties piedāvājumā.
 
Komplekso vitamīnu ēnas puses
 
Labāk iegādāties nevis kompleksos vitamīnu preparātus, kuros iekļautas vairākas vielas, bet gan atsevišķus vitamīnus, uzskata Lauris Līcītis. "Kompleksajos preparātos vitamīnu devas parasti ir niecīgas, un tās nespēj palīdzēt organismam atkopties. Lai tas izdotos, jālieto liels daudzums šo preparātu. Bet organismam bieži vien pastiprināti vajadzīgs tikai viens vai divi vitamīni; pārējie paaugstinātās devās nav nepieciešami. Kompleksie preparāti nespēj atrisināt viena vitamīna pastiprinātu trūkumu. Turklāt to sastāvā bieži vien ir mikroelementi, kas nav piemēroti organisma veselības stāvoklim. Cilvēkam, iespējams, nepieciešams uzņemt tikai vienu mikroelementu vai divu mikroelementu kombināciju.
 
Jāpiebilst, ka tikai ļoti laba ražošanas tehnoloģija var nodrošināt augstu multivitamīnu kvalitāti. Visvienkāršāk ir sapresēt visu vienā tabletē un nosaukt to par multivitamīnu. Taču vitamīniem jābūt izolētiem citam no cita, lai pasargātu tos no savstarpējās konkurences, lai tie nenomāktu cits cita darbību. Bieži vien tas netiek ņemts vērā, un preparāts nesniedz gaidāmo efektu. Tāpēc par komplekso vitamīnu lietošanu vēlams pakonsultēties ar speciālistu, kurš palīdzēs novērtēt to sastāvu. Protams, ir arī kvalitatīvi kompleksie vitamīni, taču, ja preparāta sastāvā iekļauti visi zināmie vitamīni un atsevišķi mikroelementi, kas kavē vitamīnu uzsūkšanos no zarnu trakta, tad, visticamāk, jūs lietojat... preparāta nosaukumu – esat mārketinga upuris."
 
Vitamīnu ābecīte
 
  • Neaizmirsti, ka vitamīnu preparāti nevar aizstāt veselīgu, sabalansētu uzturu! Turpretī veselīgs uzturs nereti spēj aizstāt preparātus. Svarīgs viss dzīvesveids kopumā, jo, kā izrādās, dažiem kaitīgajiem ieradumiem ir nelabvēlīga ietekme arī uz vitamīniem. Piemēram, smēķēšana organismā noēd C vitamīnu, savukārt alkohols – B grupas vitamīnus.
  • Interesanti, ka dzīvniekiem atšķirībā no cilvēkiem nav nepieciešams uzņemt C vitamīnu, jo tas veidojas viņu organismā (zarnu traktā). Pierādīts, ka šī iemesla dēļ dzīvniekus nepiemeklē infarkti un aterosklerotiskas asinsvadu izmaiņas. Ir pētījumi, kas liecina, ka šķietami neatgriezeniskas asinsvadu izmaiņas tomēr var ietekmēt un palēnināt, uzņemot C vitamīnu. Tas ir svarīgi cilvēkiem, kas sirgst ar cukura diabētu, jo viņiem laika gaitā bojājas asinsvadi.
  • Ir hipotēze, ka organisms vislabāk uzņem tos dārzeņus un augļus, kas aug viņa dzimtajā zemē. Imunologs Lauris Līcītis šādu saikni nenoliedz, taču uzsver, ka to nevajadzētu absolutizēt, importētos augļus uzskatot par nekam nederīgiem vitamīnu avotiem.
  • No lielveikalos ziemā nopērkamo augļu un ogu iegādes cilvēkus dažkārt attur fakts, ka tie apstrādāti ar ķimikālijām. Taču arī šī iemesla dēļ importētos augļus automātiski nav jāuzskata par neveselīgiem. No ķimikāliju klātbūtnes grūti izvairīties. Importētos augļus un ogas pirms ēšanas vēlams izmērcēt un rūpīgi nomazgāt (nevis vienkārši noskalot).
  • Mūsdienās daudziem cilvēkiem līdzekļi atļauj doties ceļojumos – ziemā tā ir lieliska vitamīnu uzņemšanas iespēja! Trīs četras stundas ceļā, un tu jau esi vitaminizētajā klimata joslā, kur netrūkst dažnedažādu augļu un saules gaismas!
  • Atceries, ka vēl svarīgāki par Top 3 vitamīniem (C, E, A) bieži vien ir vitamīni ar nosaukumu - pozitīvas emocijas!
 
Guna Kaše  "Sieviete" 
Avots: www.delfi.lv
lasīt un komentēt