Graudaugu produkti ir mūsu uztura pamats. Ar šīm uzturvielām mūsu organisms uzņem gan ogļhidrātus, gan olbaltumvielas, kā arī virkni B grupas vitamīnu un šķiedrvielas. Īpaši vērtīgi ir graudaugu produkti, kuros samalts viss grauds. Tas nozīmē, ka smalko miltu maizes vietā labāk izvēlēties maizi no rupja maluma miltiem un maizi, kurai ir pievienotas dažādas sēkliņas – sezama, saulespuķu, ķirbju sēklas un citas.

"Uzturā lietojot šādu rupjmaizi, organisms ne tikai uzņem ievērojamu devu no tam nepieciešamajiem ogļhidrātiem, olbaltumvielām un vitamīniem, bet arī maizes ēšanas procesā tiek stiprināti zobi un smaganas", norāda diētas ārsts Atis Tupiņš.

B grupas vitamīni

Rupjmaizē esošais B1 vitamīns aktīvi piedalās ogļhidrātu maiņā, kā arī ir nepieciešams acetilholīna sintēzē, kuram ir liela nozīme nervu impulsu pārnesē. B vitamīnam ir būtiska loma nervu sistēmas darbības normalizēšanā, sirdsdarbības un gremošanas sistēmas darbības uzlabošanā. Uztura speciālisti uzsver, ka īpaši ieteicami uzturā ir pilngraudu produkti, piemēram, rupjmaize.

Ogļhidrāti un olbaltumvielas

Olbaltumvielas galvenokārt atrodas grauda ārējās kārtās, tādēļ, ja samalts ir viss grauds, vērtīgā uzturviela netiek zaudēta. Maize satur arī lielu daudzumu no mums nepieciešamajām minerālvielām, kas ir nepieciešamas organisma dzīvības procesiem un cilvēka normālais attīstībai, kā arī mikroelementus – kalciju, magniju, cinku, mangānu, hromu un citus. Piemēram, kalcijs veicina ne tikai kaulaudu un asins veidošanos, bet arī tonizē sirdsdarbību un asinsrites sistēmu. Hroms stimulē insulīna darbību, savukārt cinks stimulē iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību un pastiprina aknu aizsardzību."Uzturā ogļhidrātus mēs galvenokārt uzņemam no graudaugiem un to produktiem. Atkarībā no cilvēka masas, dienā vidēji būtu jāuzņem 300 – 500 gramu ogļhidrātu. Šeit jāuzsver tas, ka izvēloties ogļhidrātiem bagātus produktus, priekšroka būtu jādod tieši pilngraudu izstrādājumiem, jo tieši no tā ir atkarīgs, cik lielā mērā produkts ir saglabājis olbaltumvielu saturu", norāda D/k "Daugava" maizes ceptuves vadītāja Dace Iesalniece.

Kā top maize

Baltijas reģionā ir senas maizes cepšanas tradīcijas, bet daudzviet pasaulē rupjmaizi nemaz nepazīst. Protams, mūsdienās garšas uzlabošanas nolūkos maizei bieži vien tiek pievienotas dažādas sēklas un pat aprikozu, rozīņu vai žāvētu plūmju gabaliņi, tomēr labas maizes pagatavošanas receptes saglabājušās līdz pat mūsdienām.

"Mēs maizi gatavojam pēc īpašas senlatviešu receptes - milti, iesals un ķimenes sākumā tiek tvaicēti, tad iegūtā masa tiek atstāta speciālā tvertnē uz 18 stundām, lai tā iegūtu dabīgo maizes skābumu. Vēlāk masai tiek pievienota jau iepriekšējā dienā sagatavotā maizes mīkla – dabīgais ieraugs. Šis dabiskais maizes pagatavošanas veids ļauj produktam saglabāt vērtīgās uzturvielas, nepievienojot mākslīgus uzlabotājus", stāsta D/k "Daugava" maizes ceptuves vadītāja Dace Iesalniece.

Maizes uzglabāšana

Katram no mums vismaz reizi dzīvē, atgriežoties mājās no laukos pavadītas nedēļas nogales, ir nācies mājās atrast maizi ar nelielu iepelēku kažociņu – tā ir pelējuma sēnīte. Šādu maizi noteikti nevajadzētu lietot uzturā, jo pelējuma sēnīte organismā izdala kancerogēnas vielas, kas ir kaitīgas veselībai. Vislabāk maizi ir uzglabāt vēsā sausā vietā, turklāt tagad veikalos ir nopērkama arī maize papīra kārbiņās, kas nodrošina labāku gaisa cirkulāciju un neļauj maizītei palikt mitrai.

Lita Grāfa

Avots: www.delfi.lv