Makaroni ir neraudzētas kviešu mīklas izstrādājumi, kuros pēc izkaltēšanas nav vairāk par 13% mitruma. Tos ražo no augstākā labuma vai pirmās šķiras speciāla maluma kviešu miltiem, izmantojot kviešu graudus ar augstu lipekļa daudzumu.

Forma un sastāvdaļas

Arvien vairāk visā pasaulē tiek pieprasīti no cietajiem rupja maluma kviešu miltiem gatavotie pilngraudu makaroni, jo tendence rūpēties par veselību no modes lietas ir kļuvusi par ikdienas prasību.

 

Lai uzlabotu makaronu garšu un izskatu, mīklai pievieno arī garšvielas un mīklas bagātinātājus – olas, olu pulveri, tomātu pastu, piena, dārzeņu vai gaļas pulverus. Dažkārt makaronu uzturvērtības paaugstināšanai mīklai pievieno vitamīnus, minerālvielas un citas piedevas, piemēram, B vitamīnu, kalciju, dzelzi un folijskābi.

 

Makaronu forma un izmēri nav tikai ražotāju kaprīze, lai piesaistītu pircēju uzmanību. Tas ir būtisks faktors, kas ietekmē gatavošanas laiku, garšu un pārējo piedevu izvēli. Plašajā makaronu klāstā valda stingri klasifikācijas principi. Makaronus iedala gan pēc formas, gan pēc izmēra, gan pēc izmantotajiem miltu produktiem.

 

Makaronu pirmsākumi un daudzveidība

 

Makaronu pirmsākumi ir leģendām apvīti un, iespējams, meklējami jau vairākus gadu tūkstošus pirms Kristus. Eiropas leģenda vēsta, ka makaronus uz Itāliju 13. gadsimtā no Austrumiem atvedis Marko Polo, kur tos pratuši gatavot etruski. Savukārt ķīnieši apgalvo, ka nūdeles viņu zemē bijušas jau 3000 gadus p.m.ē. Grieķu mitoloģijā garie makaroni atzīti par labu cienastu dieviem. Vairāku tautu folklorā ir seni nostāsti par nabadzīgu vīru, kurš izmisumā aiz bada izvārījis saulē sakaltušus mīklas atlikumus, ko atradis pamestā ciemā.

 

Lai arī no kuras zemes makaroni nākuši, pašreiz būtu grūti atrast valsti, kurā tie netiktu iekļauti ģimenes un restorānu ēdienkartēs. Ceļojot laikā un telpā, makaroni attīstījušies daudzējādos variantos un iekarojuši visu pasauli. Kulinārijas speciālisti lēš, ka Itālijā vien ir vairāk nekā trīs simti makaronu šķirņu, bet daži apgalvo, ka to ir pat vairāk nekā seši simti.

 

Ēšanas tradīcijas

 

Mūsdienās makaronu gatavošana un pasniegšana ir kļuvusi par kulinārijas mākslas nozari. Pasaulē tiek izdotas makaronu enciklopēdijas un dibināti makaronu fanu klubi, kuri kopj un attīsta makaronu ēšanas tradīcijas.

 

Dažādās zemēs makaronu ēšanas tradīcijas atšķiras. Itālijā makaroniem uz šķīvja ir ierādīta centrālā vieta, un itāļi uzskata, ka gataviem makaroniem jābūt gandrīz mīkstiem, taču vēl pietiekami stingriem, lai košļājot tos varētu izjust. Turpretī dienvidvācieši dod priekšroku putrā savārītiem un mērcē peldošiem makaroniem. Eiropā un Amerikā tradicionāli ir no kviešu miltiem gatavoti makaroni, taču Āzijas valstīs iecienīti makaronu izstrādājumi no pupiņu, rīsu, griķu miltiem un kartupeļu cietes.

 

Rakstā izmantoti materiāli no Kungsörnen arhīva un izdevniecības “Jāņa sēta” publicētās grāmatas “Gatavosim ar prieku! Makaroni”.

 

Avots: www.delfi.lv