Kaislības ap holesterīnu var uzskatīt par laikmetam raksturīgu parādību. Šī viela vienmēr bijusi cilvēka pārtikā, bet tikai mūsdienu dakteri varējuši pierādīt tā kaitīgumu. Turklāt šis kaitīgums ir relatīvs. Holesterīns, ar kuru bagāti daži produkti, piemēram, olas, moluski un trekna gaļa, ir organisma šūnu sastāvdaļas, bez kurām atsevišķas sistēmas nespēj funkcionēt.

 

Bīstams ir nevis pats holesterīns, bet tā pārlieks daudzums. Ja varētu pazemināt lipoproteīna - tā saucamā “sliktā holesterīna” - līmeni, tas samazinātu sirds slimību rašanās risku par veseliem 40 procentiem. Sliktie lipoproteīni var nogulsnēties uz artēriju sieniņām, kas apgādā ar asinīm sirdi un smadzenes, šajā vietā notiek holesterīna uzkrāšanās, veidojas tā saucamā holesterīna plātnīte, kura var pilnībā noslēgt asinsvada caurlaidību. Bet tas savukārt noved pie iekšējo orgānu darbības traucējumiem.

 

Holesterīna sastāvs dažādos pārtikas produktos ir atšķirīgs. Tālāk jūs varat redzēt tā saturu 100 gramos produkta:

  

 

Interesantus secinājumus izdarījuši ārzemju zinātnieki, vērojot divas cilvēku grupas, no kurām viena ēda kā parasti - trīs reizes dienā, turpretī otra - biežāk, bet ar mazāka ēdiena daudzuma uzņemšanu vienā reizē. Pirmajai grupai holesterīna līmenis asinīs bija ievērojami augstāks kā otrajai.

 

Ievērības cienīgs ir fakts, ka gan viena, gan otra grupa ēda vienus un tos pašus pārtikas produktus.

 

Zinātnieki šo fenomenu skaidro šādi - ja cilvēks ēd regulāri mazām porcijām, holesterīna līmenis vienkārši nepaspēj pacelties. Paskaidrot to var ar sekojošu piemēru. Jūs ņemat no ledusskapja lielu ledus gabalu un mazus gabaliņus no formas, novietojat visu zem karsta ūdens strūklas. Kas izkusīs ātrāk? Protams, ka mazie gabaliņi. Tas pats organismā notiek ar holesterīnu.

 

Tātad mēs visas zinām, ka holesterīns lielās devās ir bīstams, bet ne visas no mums vienādi aktīvi seko savai ēšanai. Tomēr ir svarīgi kaitīgajām vielām neļaut pārlieku ātri kaitēt organismam. Mēs taču visas, pat vēl esot jaunas un veselas, gribam sagaidīt vecumdienas, saglabājot veselību un domu skaidrību. Tāpēc labāk sāciet domāt par sevi nākotnē jau tagad, kad visu vēl var labot.