No seniem laikiem ēdienu saldināšanai tiek izmantoti dažādi produkti, piemēram, augļi, ogas, medus, vēlāk pievienojās arī cukurniedru vai cukurbiešu cukurs, un tagad šo saldo vielu klāstu papildina arī cukura aizvietotāji. Kādas ir šo produktu priekšrocības un trūkumi, un kā tie iespaido mūsu organismu?

Cilvēka organisms kā enerģētisko materiālu izmanto glikozi - īpašu cukuru. Glikoze ir vienīgais enerģētiskais materiāls, kas palīdz funkcionēt organismam kopumā un smadzenēm, tā ir nepieciešama arī asinsķermenīšiem, vielmaiņas procesiem. Glikozi var uzņemt dažādi, piemēram, ar cieti saturošiem produktiem - maizi, kartupeļiem un citiem produktiem.

Organisms cukuru uzsūc daudz ātrāk un tas arī asinīs nonāk ātrāk nekā glikoze. Glikozes līmenim asinīs strauji paaugstinoties, organisms cenšas situāciju normalizēt un tas izdala insulīnu, kas glikozes līmeni asinīs pazemina, transportējot to uz šūnām. Ja tas notiek ļoti strauji, piemēram, pēc maltītes, kurā bija tikai saldumi, tad drīz vien atkal rodas izsalkuma sajūta.

 

Ja šo cukuru adekvāti nepatērē, fiziski strādājot vai kā citādi kustoties, tad tas jau provocē liekās enerģijas nogulsnēšanos tauku veidā.

Cukura lietošanas pārmērība rada problēmas. Mēs varētu atļauties lietot uzturā vairāk cukura, ja mums būtu aktīvāks dzīvesveids.

 

Ārstu paziņojumi šokē sabiedrību

 

Nevienam nav noslēpums, ka pēdējo gadu laikā krasi pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem novērojamas liekā svara un aptaukošanās problēmas. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc dietologi un endokrinologi Latvijā rīko dažādus sabiedrību informējošus pasākumus, piemēram, tāds bija jūnija vidū, kad Latvijā pulcējās endokrinologi no visas Baltijas. Tajā viens no jautājumiem bija aptaukošanās gadījumu skaita palielināšanās Baltijas reģionā. Speciālisti norādīja - ja mēs nemainīsim savu pasīvo dzīvesveidu un nesāksim domāt par to, ko lietojam uzturā, varam saskarties ar ASV problēmu.

 

Ogām un augļiem piemīt sezonalitāte

 

Pārmērīga galda cukura lietošana var izraisīt smagas veselības problēmas, tāpēc ir nepieciešams meklēt dažādus veidus, kā mēs varētu šo produktu uzņemt savādākā veidā, nekaitējot savam organismam. Ogas un augļi ir labs veids, kā uzņemt vajadzīgo cukura daudzumu organismā.

"Pozitīvi ir tas, ka augļiem un ogām piemīt sezonalitāte, tātad būs šo produktu daudzveidība arī ēdienkartē. Runājot par žāvētu un svaigu augļu patērēšanu, tie maina ne tikai izskatu, bet mainās arī to saturs. 100 g svaigu ābolu būs mazāk cukura nekā 100 g žāvētu ābolu, jo pēdējos ir mazāks ūdens daudzums. Visvairāk kaloriju ir vīnogās un banānos, jo tajos ir vairāk cukura, ap 15% ogļhidrātu, tas ir aptuveni 60 kcal 100 g," paskaidro A. Brēmanis, Latvijas Diētu Ārstu asociācijas priekšsēdētājs.

 

Augļu un ogu izvēle pie mums ir pieejama plašā klāstā, bet jāsaka, ka, piemēram, kūkas cepšanai, mēs nevaram ābolu pīrāga mīklai cukura vietā piejaukt kādas ogas vai augļus, līdz ar to ogu un augļu pielietojums dažās situācijās mēdz būt ierobežots.

 

Medus vērtība slēpjas vitamīnos

 

Medus arī ir uzskatāms par rafinētā cukura aizvietotāju, taču tam ir gandrīz tāds pats kaloriju daudzums kā cukuram. 100 g medus satur 308 kcal, bet 100 g rafinētā cukura satur 410 kcal. Medu mēs varam pielietot vairākos veidos.

"Uz glāzi ūdens, pustējkarote medus ir pilnībā pietiekams daudzums, lai saldinātu, piemēram, tēju. Saprātīgās devās medus lietošana ir normāla, bet tas būtībā ir tas pats, kas cukurs, ja to pārdozē, radīsies tādas pašas problēmas, kā ar cukuru," brīdina A.Brēmanis.

 

Diemžēl tirdzniecībā pieejamais medus ir pasterizēts 70 grādu temperatūrā un līdz ar to tas ir zaudējis arī lielu daļu vērtīgu vielu. Ar medus lietošanu ir jābūt piesardzīgiem bērniem un grūtniecēm, jo tas var izraisīt alerģiskas reakcijas. Ja ir aizdomas par iespējamām alerģiskām reakcijām, labāk tomēr atturēties no medus lietošanas.

 

Cukura aizvietotāji saudzē zobus

 

Latvijā pieejamie cukura aizstājēji ir aspartāms, ciklamāts un saharīns. To pielietojums ir daudzveidīgāks nekā iepriekšminētajām alternatīvām.

 

"Priekšrocība ir tā, ka nav kaloriju, līdz ar to var izvairīties no liekā svara pieauguma un cukura līmeņa svārstībām asinīs. Tas ir risinājums, gadījumā, ja cilvēks ar nelielu kārumu devu nespēj apmierināt savu vēlmi pēc saldumiem pietiekami. ES ir veikti dažādi pētījumi un ir pieņemtas pieļaujamās normas, kas garantē, ka cukura aizvietotāji ir droši. Cukuru aizvietotājus izmanto arī bezkaloriju produktos, piemēram, košļājamās gumijās, konfektēs, jogurtos u.c.," skaidro diētas ārsts.

 

Drīz Latvijā cukura aizvietotāju klāstam pievienosies splenda, kas izgatavota no sukralozes un to var lietot arī augstās temperatūrās. Tas ir svarīgi tiem cukura aizvietotāju mīļiem, kam patīk cept dažādus našķus. To var lietot kā bērni, tā arī grūtnieces un jaunās māmiņas. Par priekšrocību var uzskatīt arī to, ka salīdzinājumā ar galda cukuru, cukura aizvietotāji nebojā zobus, kas ir īpaši svarīgi bērniem.

 

Liekais svars - solis pretim cukura diabētam

 

"Liekais svars ir viens no galvenajiem cukura diabēta saslimšanas riska faktoriem, tātad ikviens ar lieku svaru ir cukura diabēta saslimšanas riska grupā. Ja saldumu ēšana noved pie liekā svara un mazkustīguma, tas savukārt var novest pie diabēta attīstības," brīdina Indra Štelmane Latvijas Diabēta federācijas prezidente.

 

Cukura diabēta slimniekiem vienmēr jārūpējas, lai optimizētu enerģijas patēriņu ar enerģijas sabalansētu uzņemšanu. Kā norāda diētas ārsts A. Brēmanis, vislabākais enerģijas patērēšanas veids ir fiziska slodze. Liela daļa 2.tipa diabēta slimnieku ir mazkustīgi, līdz ar to viņi parasti saskaras ar liekā svara un aptaukošanās problēmām. Svaru normalizējot un diabētu ārstējot, atsevišķu produktu ierobežojumi nav nepieciešami, tikai visur jābūt mērenībai un, adekvāti saskaņojot ar atbilstošu dzīves veidu, viss būs kārtībā.

 

Pareiza cukura izvēle – sākums pozitīvām pārmaiņām

 

Liekā svara un aptaukošanās problēmas ar katru gadu aktualizējas. Jau tagad mūsu ēdienkarti pārpilda dažādi kārumi, arī zinot to, ka pieļaujamā cukura norma ir ne vairāk kā 6 tējkarotes dienā un tomēr... Ja mēs nedomāsim par savu uzturu un neizskaudīsim visus veselību graujošos faktorus, tas viss atspoguļosies vēlāk un tad vizītes pie mediķiem kļūs par ierastu ikdienas sastāvdaļas. Vai mēs to vēlamies? Diez vai...

 

Avots: www.delfi.lv