Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki nodarbojas ar sportu, ir patika un labsajūta, jo smadzenēs izstrādājas laimes hormoni – endorfīni. Tā par priekšnosacījumiem, sākot sportot, seminārā Kuldīgā stāstīja sporta ārsts Pāvels Mustafins. Sirds un asinsvadu slimību profilaksei mediķi iesaka kardiotreniņu. Lai tas organismam nāktu par labu, nevis radītu problēmas, pirms fiziskām nodarbēm jāparunā ar ārstu.
Jau pirms 50 gadiem zinātnieki pierādījuši, ka sportiski cilvēki slimo mazāk, lai gan cilvēces vēsturē daudzkārt dominējis priekšstats, ka intensīva fiziskā slodze ir kaitīga. Vispamatīgāk tās labvēlīgā ietekme ir pierādīta sirds išēmiskās slimības, cukura diabēta un bronhiālās astmas profilaksē. Ārsti gūst arvien jaunus pierādījumus, piemēram, hipertonijas gadījumā.
Jāizvēlas tas, kas patīk

Pētījumi liecina, ka cilvēki visvairāk ieklausās ģimenes ārstu viedoklī, ja tie iesaka sākt fiziskas nodarbības. "Nedrīkst jebkuram ieteikt jebko," uzsvēra P. Mustafins. Lai izvēlētos aktivitāšu veidu, jāņem vērā veselības stāvoklis un riska faktori, kā arī tas, ar ko cilvēks gribētu nodarboties. Galvenais, lai process sagādā prieku. Jānoskaidro, kas pieejams – nevar ieteikt riteņbraukšanu, ja nav ne velosipēda, ne celiņu.

Mustafins uzsvēra, ka, piemēram, 75 gadus vecai sievietei nevajadzētu skaidrot, kā mērīt pulsu un aprēķināt slodzi. Viņai var ieteikt jebkuru fizisku aktivitāti, kas stundu dienā izraisa mērenu svīšanu (sešas stundas nedēļā). Tas var būt darbs dārzā, mājas uzkopšana, pastaiga utt.

Ieteicamā slodze

Lai sāktu sirds treniņu, minimālais skaits ir trīs nodarbības nedēļā, maksimālais – piecas. Biežāk nevajadzētu, lai organisms paspēj atjaunoties.

Jāievēro slodzes ierobežojumi, tos nosaka pēc pulsa. Nodarbībās tam jābūt 60 – 90% no pieļaujamā. Tas, cik procentus drīkst sasniegt, atkarīgs gan no veselības, gan no tā, vai cilvēks ir pieredzējis sportists vai iesācējs. Maksimālo pulsu vienkāršoti var aprēķināt, no 220 atņemot vecumu. Tātad 30 gadus vecam cilvēkam tas būs 190, bet 50 gados – 170. Taču vislabāk individuālo pieļaujamo un arī ieteicamo slodzi noteikt pārbaudē pie ārsta.

Iesācējiem treniņš jāsāk ar 60% no maksimālās slodzes, tad skaitlis pakāpeniski jāpalielina. Ja slodze ir zemāka par 60%, tā ir pārāk maza un nenotiek adaptācija, treniņam nav jēgas. Virs 90% ķermenis atrodas anaerobā režīmā, ir pārslodze, pieaug risks nomirt nodarbības laikā.

Cik ilgi trenēties?

Lai treniņš būtu efektīvs, cilvēkam vismaz 15 minūtes jānotur pulss 60 – 90% robežā. Sākumā vajadzīga iesildīšanās, tad jāpierēķina laiks, lai tiktu sasniegts vajadzīgais pulss, kas jānotur 15 – 60 minūtes, pēc tam vēl piecas minūtes organismam jānomierinās. P. Mustafins uzsvēra, ka ārsti kardiotreniņam iesaka kustības, kurās var nodrošināt ciklisku slodzi: skriešanu, riteņbraukšanu, nodarbības uz kardiotrenažiera, aerobiku, dejas, pastaigu u.c. Vislielākais guvums ir nevis treniņā, bet tūlīt pēc tam un vēl 48 stundas, kad organisms atjaunojas.

Ārsts atzina, ka vislielākās problēmas rada bijušie sportisti, kuri pēc ilga laika nodarbības atsāk. Viņi neieklausās padomos un izvēlas pārāk lielu slodzi, tā nodarot vairāk ļaunuma nekā labuma.

Jāpievērš uzmanība apaviem, jo nekvalitatīvi var izraisīt muguras un ceļu locītavu sāpes. Ārsts norādīja, ka, piemēram, 45 gadus vecam cilvēkam, kurš slimo ar aptaukošanos, nekādā ziņā nevar ieteikt skriet. "Pirmās nodarbības varētu būt riteņbraukšana vai peldēšana. Ja skriet, tad tikai ar labiem sporta apaviem un nekādā ziņā pa asfaltu. Ja ir problēmas ar locītavām, nepieciešamas fiksējošas un sildošas saites, stājas korektori."

Par risku

Seminārā ārsts runāja par pēkšņu, netraumatisku nāvi nodarbībā. Pētījumi liecina, ka līdz 35 gadiem iemesls ir iedzimta sirdskaite, vēlāk 85% gadījumu cēlonis ir sirds išēmiskā slimība.

Bieži vien sarežģījumi ar sirds un asinsvadu sistēmu izpaužas tikai slodzes laikā, un pirms treniņa cilvēks par tiem nav nojautis. Secinājums – nodarbības jāsāk pakāpeniski. Ja nepieciešams, jāveic izmeklējumi. Pēc 35 gadiem, ja nolemts sākt trenēties ar lielu slodzi, noteikti vajadzīgs ārsta atzinums.

Traumas treniņā

Sporta ārsts Pāvels Mustafins iesaka par traumām padomāt jau pirms nodarbībām un darīt visu, lai tās novērstu: lietot aizsarglīdzekļus, piemēram, ceļu un elkoņu sargus, fiksējošas saites u.tml.

Ja negadījums tomēr noticis, vispirms traumētajai vietai jāpieliek aukstums. Tas samazina asins izplūdumu un uztūkumu. Ziemā var izmantot ledu vai sniegu, var likt auksta ūdens kompreses. Šai vajadzībai tiek ražoti īpaši pulverizatori. Ja ledus ņemts no saldētavas, jāuzmanās, lai neapsaldētu ādu. Jāuzliek elastīgs, spiedošs pārsējs, traumētā vieta jāpaceļ augstāk. Protams, nepieciešama atpūta, kamēr sekas vairs nav jūtamas. Uz sasitumiem un sastiepumiem ārsts iesaka likt ziedes "Fastumgel" un "Lioton". Sportistu pieredze liecina, ka ļoti labas ir Krievijā ražotās, kuru pamatā ir ārstnieciskais augs – zelta stīga, vai Valentīna Dikuļa ziedes.

Šie ieteikumi der, ja trauma nav nopietna. Notikušais jāizvērtē un, ja ir aizdomas par smagu traumu, jādodas pie ārsta.

"Kurzemnieks"

Avots: www.delfi.lv