Ja tev radusies izjūta, ka esi iestrēgusi uz tā apnicīgā skrejceliņa trenažieru zālē, pamēģini pievērsties vēl kādai sportiskai aktivitātei. Pārmaiņas vingrošanas rutīnā ne tikai palīdzēs tev cīnīties ar garlaicību, bet arī paplašināt tavas fiziskās spējas un palīdzēs tev skaisti un veselīgi novecot, apgalvo zinātnieki.

Garlaicība var sabojāt vislabākos nolūkus. Ja vingrošana trenažieru zālē kļuvusi pagalam apnicīga, nav grūti atrast iemeslus, lai vairs uz sporta klubu nedotos.

Lai sportošanu padarītu interesantāku, ievies tajā daudzveidību. Kamēr vēl laiks ārā ir silts un saulains, izmanto šo iespēju, lai uzsāktu vēl kādas fiziskās aktivitātes, gan iekšā, gan ārā. Tādējādi tu atgūsi interesi par sportošanu un neļausi apsīkt vingrošanas ritmam. Piemēram, sāc katru sestdienas un svētdienas rītu, dodoties nelielos izbraucienos ar divriteni. Pat enerģiska pastaiga ātrā tempā var sniegt jaunus iespaidus.

 

Ja tu esi trenējusies vienatnē vairākus mēnešus, fitnesa eksperti iesaka tev iesaistīties grupu vai pāru nodarbībās (stepa aerobika, teniss) vai pievienoties kādam klubam (sarīkojumu dejas, riteņbraukšana).

 

Pārmaiņas sportiskajās aktivitātēs ne tikai palīdz gūt prieku un rast vēlmi vingrot vairāk, bet ir arī lielisks stimuls turpināt iesākto, kamēr citi, pieturoties tikai pie vienām un tām pašām ierastajām nodarbībām, pēc kāda laika pamet vingrošanu vispār. Tāpēc, varbūt pietiek žāvāties, un laiks pievērsties... peldēšanai? dejošanai? austrumu cīņām?

 

Daudzveidības nozīme

 

Jaunu aktivitāšu iekļaušana ierastajā vingrošanas programmā palīdz mazināt garlaicību, taču tas vēl nav viss. Tādā veidā rodas ne tikai psiholoģiski, bet arī fizioloģiski ieguvumi. Nodarbojoties visu laiku ar vienu un to pašu treniņu veidu, tiek attīstītas noteiktas muskuļu grupas, bet pievēršoties vēl kādai aktivitātei, uzlabojas organisma vispārējais fiziskais stāvoklis.

 

Veicot savādāku treniņu, ķermenis gūst jauna veida pārbaudījumu, un tas ir pozitīvs stress, kas organismam ir nepieciešams. Tāpēc, pamēģinot jauna veida fiziskās aktivitātes, būs jūtamas muskuļu sāpes tajās vietās, par kurām jau sen būsi aizmirsusi, ka tur varētu būt muskuļi.

 

Sasprindzināt ķermeni ir laba lieta, norāda eksperti. Slodzei nav jābūt pārmērīgai, taču mazliet lielākai par to, ko ķermenis dara parasti, savādāk fiziskā forma neuzlabosies.

 

Treniņu daudzveidība arī palīdz saglabāt garīgo veselību vecumdienās. 2005.gadā veiktā pētījumā, par ko ziņoja Pitsburgas universitātes (ASV) zinātnieki, tika atklāts, ka cilvēkiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, nodarbojas ar dažādām fiziskām aktivitātēm, piemēram, skriešanu, dārzkopību, golfa spēli, garīgā veselība ir labāka, un viņi retāk slimo ar Alcheimera slimību. Protams, vecākiem cilvēkiem pirms fizisko aktivitāšu apjoma palielināšanas ir jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu.

 

Kā ieviest pārmaiņas

 

Vai gribi iesaistīties kādā jaunā sporta veidā? Eksperti iesaka:

 

Sāc lēnām un pakāpeniski.

Jaunā fiziskā treniņa intensitātei vajadzētu būt mazākai nekā ierastajiem treniņiem.

Nesteidzies, dod sev laiku, lai apgūtu īpašās prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas teicamai treniņa izpildei.

Pamazām iekļauj jauno treniņu savā ierastajā treniņu programmā.

 

Dodies pārgājienā vai izbraucienā ar riteni

 

Ja tev parasti patīk doties pastaigā, lai uzlabotu savu pašsajūtu, tad pārgājieni varētu būt nākamais solis šī ieraduma paplašināšanā. Pārgājiens pie dabas sadedzina vairāk kaloriju nekā enerģiska pastaiga un tas arī sniedz vairāk prieka. Pie tam, ja tu dosies pastaigāties pa skaistu meža taku, tu pastaigā pavadīsi vairāk laika nekā staigājot pa trotuāru.

 

Iesākumā sāc ar nelielām distancēm un tad pamazām dodies 3-5 km garās pastaigās. Ja tev nesagādā pūles šāda veida attālumi, tad nedēļas nogalē dodies garākos pārgājienos, kurā var iekļaut arī grūtāk izejamus maršrutus. Ņem līdzi dzeramo ūdeni un veselīgas uzkodas.

 

Riteņbraukšanu var veikt visdažādākos laika apstākļos. Sausā laikā var doties ārpus pilsētas, bet lietainā un aukstā laikā – mīt pedāļus sporta kluba telpās. Tev varētu patikt stacionārās riteņbraukšanas nodarbības, piemēram, bodybike - grupveida nodarbības uz velotrenažieriem mūzikas pavadībā.

 

Riteņbraukšana ir treniņnodarbība, kur nav jācilā svari, tāpēc tā mazāk noslogo locītavas, kas ir svarīgi gados vecākām sievietēm. Lai izvairītos no muskuļu traumām, velosipēdam ir jābūt pareizi noregulētam, atbilstoši tavam ķermenim. Ceļgalam ir jābūt mazliet saliektam, kad pedālis ir apakšējā pozīcijā.

 

Vingrošana ūdenī

 

Vasara ir labākais laiks, lai pievērstos fiziskajām aktivitātēm ūdenī, taču arī rudenī nekas nav zaudēts. Ielecot baseinā, tu, iespējams, atklāsi dažas muskuļu grupas, kuras līdz šim tu vēl nebiji pietiekami noslogojusi. Peldēšana ir pavisam cita veida aktivitāte nekā pastaigas, soļošana vai skriešana. Pirmkārt, jau tāpēc, ka tā vairāk nodarbina ķermeņa augšdaļu, savukārt pastaigas – ķermeņa apakšdaļu.

 

Ūdens rada dabisku pretestību ķermeņa kustībām, taču ļoti maigā veidā, saudzējoši, bez triecieniem. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc tik populāras ir kļuvušas ūdens aerobikas nodarbības, it īpaši sievietēm, kurām ir liekais svars.

 

Ko dod dažādas aktivitātes

Aktivitāte Iztērētās kalorijas 30 min.* Ieguvumi

Aktivitāte	Iztērētās kalorijas 30 min.*	Ieguvumi
Riteņbraukšana	258	stiprina ķermeņa apakšdaļu; bez triecieniem uz ķermeni**; aerobisks treniņš
Dejošana	145	stiprina ķermeņa apakšdaļu; aerobisks treniņš
Pārgājieni	193	stiprina ķermeņa apakšdaļu; aerobisks treniņš
Lēns skrējiens	225	stiprina ķermeņa apakšdaļu; aerobisks treniņš
Peldēšana baseinā	258	stiprina ķermeņa augšdaļu; bez triecieniem uz ķermeni; aerobisks treniņš
Teniss	225	stiprina visu ķermeni
Pastaigas (6,4 km/h)	129	stiprina ķermeņa apakšdaļu; aerobisks treniņš

 

*Kaloriju patēriņš sievietei, kuras svars ir ap 61kg

 

** Treniņš bez triecieniem uz ķermeni ir noderīgs, ja ir locītavu vai kaulu problēmas. Vairumam sieviešu ir regulāri nepieciešamas nodarbības, kurās ir zināms trieciens uz ķermeni, lai stiprinātu kaulus un novērstu osteoporozi

 

Avots: www.delfi.lv