Kantora darbiniekiem pusdienas parasti ir vienīgā iespēja piecelties no sava darbagalda un izkustēties, aizejot līdz tuvākajai ēstuvei. Taču pusdienas ir arī ēdienreize, kas bieži vien steigas dēļ tiek izlaista, apēdot vienīgi vieglus salātus vai paķerot  ātrās ēdināšanas vietā kādu surogātēdiena porciju.

Pusdienu gadījumā svarīgi ir sekot, lai labuma vietā tās neradītu tādu nogurumu, ka vienīgā iespēja izturēt darbadienu līdz beigām ir dzert kafiju. Tādā gadījumā brokastīs ir ēsts pārāk maz un tāpēc organisms prasa pusdienās vairāk barības. Tas savukārt paaugstina organismā serotonīna un oksidocīna daudzumu, kas dod organismam zīmi, ka ir laiks gulēt.

Ēdot mazākas porcijas, minētās vielas veidojas mazāk un līdzīga noguruma sajūta neveidojas. Otrs iemesls nogurumam pēc pusdienošanas ir ēdiens, kam ir augsts glikēmiskais indekss, kas ātri paaugstina cukura līmeni asinīs, un kas savukārt rada noguruma sajūtu.

Labām pusdienām vajadzētu saturēt:

• 1/3 olbaltumvielu no gaļas, zivīm, putnu gaļas, olas vai veģetāra ēdiena, piemēram, sojas pupiņām, zirņiem, pupām un lēcām. Šie ēdieni nerada noguruma sajūtu, kā to dara ogļhidrāti un tauki. Labs veids, kā noteikt porcijas lielumu, ir savas dūres lielums jeb olbaltumvielu daudzumam uz šķīvja vajadzētu būt tik lielam, kā kopā saspiesta dūre.
• 1/3 ogļhidrātu, taču jādod priekšroka pilngraudu produktiem, piemēram, pilngraudu pasta, rīsi, maize. Arī šeit ir labi rēķināties ar dūres lielumu.
• 1/3 dārzeņu, tas nozīmē, ka pārējo šķīvja daļu ir jāaizpilda dārzeņiem, kuru gatavošanā ieteicams izmantot veselīgās taukvielas – olīveļļu un rapšu eļļu.

Pusdienošanu ieteicams beigt ar augļiem, tad variet būt pārliecināti, ka organisms ir saņēmis visas vajadzīgās uzturvielas.
Zivis ir ieteicams ēst vismaz pāris reizes dienā, lai organisms saņemtu dabiskās omega 3 taukskābes. Pāris reizes nedēļā jāēd liesa gaļa, lai ķermenis uzņemtu vajadzīgo dzelzi.

Ēdot ārpus mājām ir jāseko zināmiem ēdieniem, kas var apgrūtināt tavu nokļūšanu līdz uzstādītajiem mērķiem. Tie ir:

• Mērces – salāti ir gan labi un veselīgi, taču to garšas uzlabošanai ēstuvēs bieži vien izmanto treknas mērces, tāpēc labāk tās salātiem papildus nelietot.
• Pasta ar krēmveida mērcēm – parasti tās ir īstas kaloriju bumbas, bieži vien satur 700 -800 kaloriju.
• Maltās gaļas produkti un desas, cīsiņi – bieži vien satur daudz tauku, kas dod ievērojamu skaitu kaloriju. Priekšroka jādod ēdieniem no tīras gaļas.
• Fritēti ēdieni – labāk izvēlies ceptu vai grilētu ēdienu, kas parasti dod uz pusi mazāk kaloriju un ir ar jūtami labāku sastāvu.
• Panēti ēdieni – parasti satur divas reizes vairāk enerģijas kā tīra gaļa, jo panētā virsma uzsūc sevī taukus, ko tu pēc tam brīvprātīgi apēd.