Tauku rezervītes ziemai veicina saules trūkums 20 okt.

 

Galvassāpes, garastāvokļa maiņas un depresīvie noskaņojumi, uzbudināmība, lieko tauku rezervīšu uzkrāšanās un citas likstas bieži tiek norakstītas uz laika maiņu jeb tumšā gadalaika tuvošanos. Vai tam ir kāds pamatojums?
Zinātnieki apgalvo, ka laika apstākļu ietekme uz cilvēka veselību ir visai neliela, ka tikai četrām norisēm dabā ir neapstrīdāma ietekme uz cilvēka veselību:
 
Ziedputekšņi var izraisīt alerģiskas reakcijas;
Pārmēru liels UV starojums bojā ādas šūnas;
Smogs var izraisīt elpceļu slimības;
Temperatūra, mitrums un vējš var sagādāt organismam karstuma vai aukstuma stresu (ekstrēmākos gadījumos saules vai karstuma dūrienu, apdegšanu, apsaldēšanos vai ķermeņa atdzišanu).
Viss pārējais - reakcija uz gaisa spiediena vai mitruma izmaiņām, magnētiskajiem impulsiem  u.c. esot subjektīva padarīšana. Tomēr mediķi nenoliedz gaismas un saules pozitīvo ietekmi uz cilvēka noskaņojumu un labsajūtu, sakot, ka gaisma ir mūsu dzīves un laimes eliksīrs. Ja saņemam pietiekami daudz gaismas, palielinās mūsu darbaspējas, stiprinās imūnsistēma un ir nodrošināta laba asinsrite.  Ja gaisma izpaliek, organisms sāk ražot melatonīnu, hormonu, kas regulē miega un nomoda ritmus, kā arī citu svarīgu hormonu izdalīšanos.  Bet tas palēnina reakciju un ierobežo koncentrēšanās spējas. Kā sekas var būt nogurums un depresīvs noskaņojums.   "Pārejošs melanholisks un īgns noskaņojums rudenī un ziemā ir pilnīgi normāla parādība, ko vislabāk pārvarēt ar pastaigām svaigā gaisā, vienalga, cik pelēcīgs vai auksts ārā nebūtu", saka klīnikas Premium Medical interniste Dace Cibule.
 
Bieži tiek runāts arī par organisma gatavošanos ziemai, uzkrājot tauku rezervītes, lai ķermenim būtu vairāk siltuma. Tiem, kuri ļoti rūpējas par savu ārējo izskatu, šādas rezervītes var šķist visai biedējošas, tādēļ uztura speciālista skaidrojums un ieteikumi var būt noderīgi.
 
Klīnikas Premium Medical uztura speciāliste Inga Pūce šo nosauc par visai filozofisku vai aiz matiem pievilktu tematu, taču min arī dažus objektīvus aspektus, piemēram, dabā valdošos bioritmus, kas nosaka arī organisma reakciju uz tiem. "Lielākā daļa procesu organismā precīzi atbilst un saskan ar periodiskiem procesiem uz Saules, Mēness, Zemes un visumā kopumā. Ts ir pašsaprotami, ka jebkura dzīva sistēma, tai skaitā arī cilvēks, ir nepārtrauktā informācijas, enerģijas un vielu apmaiņā ar apkārtējo vidi. Ja kādu iemeslu dēļ šī apmaiņa tiek traucēta, tas negatīvi ietekmē organisma attīstību un dzīvības procesu norisi. Tuvojoties ziemai, samazinās saules enerģijas daudzums, kas samazina gremošanas fermentu aktivitāti. Tas nozīmē, ka gremošanas procesi palēninās, kas atļauj nedraudzīgām baktērijām ilgāk piekļūt nesagremotai pārtikai. Tās, kā jebkurš dzīvs organisms, sāk vairoties un producēt atkritumus, kas savukārt izmaina cilvēka organisma pH statusu, padarot to vairāk skābu. Daļa šo atkritumu vielu tiek glabātas tauku šūnās un tās, lai neiegūtu ķīmisko apdegumu, ir spiestas papildus piesaistīt ūdeni. Tā nu tauku šūnu izmērs pieaug ģeometriskā progresijā", skaidro Inga Pūce.
 
Lai izvairītos no tauku šūnu izmēra pieauguma, Inga Pūce iesaka lielāko daļu pārtikas uzņemt dienas gaišajā laikā un neaizmirst par dārzeņu (500g) un augļu (300g) nepieciešamo diennakts daudzumu. Tajos esošais hlorofils palīdz "uzņemt" sauli un tās enerģiju tumšākos gada mēnešos, uzpildot cilvēka šūnu hlorofila rezerves.
 
Otrs aspekts, ko Inga Pūce nodēvē par garīgi - subjektīvu, ir cilvēka paša attieksme pret notiekošajiem procesiem dabā. "Pēc gaišās un saulainās vasaras vienai daļai cilvēku ir grūti pierast pie aukstāka un tumšāka gadalaika, kas tos emocionāli padara grūtsirdīgus, un mierinājums bieži tiek nodrošināts ar ēdienu, bet diemžēl neveselīgu", saka uztura speciāliste un iesaka pieņemt un izbaudīt dabā esošos gadalaikus, kas sniedz papildu iespējas izbaudīt dzīvi visā tās krāšņumā.
 
Ja nu tomēr jūtams, ka nelāgais noskaņojums pātrop liekajos kilogramos, nav ieteicams ķerties pie badošanās vai krasām diētām, bet izvēlēties kādu pareizas un veselīgas notievēšanas programmu. 
 
Informāciju sniedza klīnikas interniste Dace Cibule un uztura speciāliste Inga Pūce.
Avots: www.delfi.lv
lasīt un komentēt