Dalītais uzturs vēl aizvien ir viena no populārākajām diētām. Šim uztura veidam ir vienlīdz daudz sekotāju, cik pretinieku. Galvenais arguments pret dalīto uzturu ir tas, ka šī diēta ēšanu nepamatoti ierobežo.
Lai gan ārstu vidū nav vienprātības par šīs diētas zinātnisko pamatojumu, diētai tomēr ir panākumi – gluži vienkārši tādēļ, ka tiek patērēts vairāk augļu, dārzeņu un mazāk tauku.
Dalītās ēšanas principi tiek dēvēti arī par Heja diētu (Hay’s diet), jo pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados to izgudroja amerikāņu ārsts Dr. Hovards Hejs savas nieru slimības dēļ. Heja “enzīmu teorija” balstās uz tēzi, ka ogļhidrātus un olbaltumvielas gremošanas sistēma nevar pārstrādāt vienlaicīgi, jo tie savstarpēji kavē gremošanas procesus. Šo pieņēmumu viennozīmīgi atspēko bioķīmija un uztura medicīna. Taču ir taisnība, ka ogļhidrātu sagremošana sākas jau mutē, bet olbaltumvielu gremošana notiek tikai kuņģī. Tomēr galvenais abu uzturvielu šķelšanas process notiek galvenokārt tievajā zarnā ar dažādu, taču vienlaicīgi klātesošu enzīmu palīdzību.

Dalītās ēšanas principi veido veselīgāku uzturu

Uztura zinātnieki dalīto uzturu pieskaita tā dēvētajiem “alternatīvajiem uztura veidiem”. Tie vairāk vai mazāk radušies vienpusīgu filosofisku vai reliģisku pasaules uzskatu ietekmē, kur notiek brīvprātīga atteikšanās no noteiktiem pārtikas veidiem. Parasti tie ir rūpnieciski apstrādātie un dzīvnieku pasaules produkti, piemēram, gaļa, cukurs, balto miltu produkti vai ātrās uzkodas. Atkarībā no alternatīvā uztura ieturēšanas apjomiem, ir visnotaļ pozitīvi rezultāti. Dalītais uzturs var, piemēram, mudināt cilvēku izveidot veselīgākus un pilnvērtīgākus uztura paradumus.

Šodien dalītajam uzturam ir “vieglās notievēšanas” diētas slava. Sākotnējie Heja principi vairs netiek tik stingri ievēroti, tagad tā vairāk līdzinās vieglai “fitnesa diētai”.

Dalītā uztura principi ir apšaubāmi

Dalītā uztura pamatprincips – dalīt maltītes ogļhidrātu ēdienos un olbaltumvielu ēdienos – tiek propagandēts joprojām. Tādēļ bieži vien notiek atteikšanās no noteiktām ogļhidrātu un olbaltumvielu kombinācijām, kurām ir fizioloģiskas priekšrocības uztura ziņā. Tā kā cilvēka organisms ir ļoti sarežģīts veidojums, daudzas vielas tajā viena otru papildina vai arī ir savstarpēji atkarīgas. It īpaši ogļhidrātiem un olbaltumvielām bagātas kombinācijas var uzlabot olbaltuma bioloģisko vērtību un minerālvielu uzsūkšanos organismā. C vitamīns, ko satur, piemēram, augļi, veicina dzelzs uzņemšanu organismā no graudiem un gaļas.

Bioloģiski vērtīgu kombināciju piemēri:

•Pilngraudu maize un siers vai vēršacs, ko papildina apelsīnu sula.
•Jūras zivis un pilngraudu rīsi, pilngraudu nūdeles vai kartupeļi kopā ar dārzeņiem un salātiem.
•Kartupeļu ēdieni ar pākšaugiem vai pienu un piena produktiem vai olām.
•Graudu sacepumi ar pākšaugiem vai pienu un piena produktiem vai olām.
•Muslī ar pienu vai jogurtu.
Arī hormonālās funkcijas var uzlabot ar vienlaicīgu olbaltumvielu un ogļhidrātu uzņemšanu uzturā.

Dalītais uzturs nepamatoti ierobežo pārtikas daudzveidību

Lai gan apgalvojums, ka ogļhidrāti un olbaltumvielas savstarpēji bremzē gremošanas procesu, nav patiess, dalītais uzturs var veicināt svara samazināšanos. Ieteikums ēst galvenokārt augļus un dārzeņus var iemācīt veidot apzinīgākus uztura paradumus.

Dietologi tomēr neiesaka dalīto uzturu ilgstoši, jo tā savā pielietojumā ir nepamatoti ierobežojoša un turklāt bieži atsakās no fizioloģiski vērtīgām uztura kombinācijām, kā norādīts iepriekš.

Svarīgi ir saprast sekojošo: notievēt var nevis ar ogļhidrātu un olbaltumvielu atsevišķu uzņemšanu uzturā, bet gan pārtiekot no svaigiem, mazkaloriju pārtikas produktiem, kā piemēram, dārzeņiem, augļiem un salātiem.

Avots: www.delfi.lv