Kāpēc mēs vienmēr tiekam mudinātas nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem? Kāpēc mēs nevarētu vienkārši dzīvot savu ikdienas dzīvi un vakaros atlaisties mīkstā atpūtas krēslā, lai atpūstos?

Galu galā, lielākā daļa cilvēku aizvada savas dienas, drudžaini skraidot un cenšoties pagūt veikt simtiem darbu. Un lielākajai daļai nebūt nešķiet pievilcīga doma pēc darba vēl liet sviedrus sporta zālē.

Problēma ir tā, ka esam kļuvuši par sliņķiem. Mūsu senču ikdienas dzīvi neatviegloja tādas laiku ietaupošas ierīces kā auto un veļas mašīnas. Viņi bija spiesti daudz vairāk staigāt paši ar savām kājām, jo tolaik uz ielām nebija tik daudz automašīnu un tramvaju, turklāt tuvumā nebija tik daudz dažādu veikalu. Arī izklaidei pirms televizora parādīšanās bija drīzāk fiziska nodarbe, kurā iesaistījās visa ģimene.

 

Līdz ar datoru ēras sākšanos aizvien vairāk un vairāk cilvēku ikdienā strādā, sēžot krēslā. Lai gan darbus paveikt mums palīdz visdažādākās elektroniskās ierīces, mūsu dzīvesveids ir saspringts, un mēs radām vēl papildu stresu, kas ietekmē mūsu psihisko un fizisko veselību.

 

Piemēram, sievietes tagad var vienlaikus strādāt un rūpēties par ģimeni, taču tas var nelabvēlīgi ietekmēt sievietes veselību, jo viņa cieš no pārmērīga stresa un ilgstošas fiziskas pasivitātes.

 

Tas, ka tu dienas vadi pastāvīgā steigā, nenozīmē, ka tev ir pietiekami liela fiziska slodze. Patiesībā šī steiga var nozīmēt pilnīgi pretējo, tu esi panākusi tikai to, ka paaugstinās stress, kas sasprindzina muskuļus, rada galvassāpes, plecu un muguras sāpes un rada pārmērīgu slodzi iekšējiem orgāniem, kas bieži vien cieš no šīs ikdienas spriedzes.

 

Stress mūsdienās ir visizplatītākais faktors, kas veicina veselības sagraušanu. Daudzi cilvēki saka, ka viņiem patīk strādāt saspringtā režīmā, kas patiesi nav slikti, jo pozitīvs stress veicina adrenalīna rašanos organismā, kas savukārt stimulē smadzeņu darbību un ļauj strādāt efektīvāk.

 

Ideālā pasaulē mēs varētu baudīt jaunu izaicinājumu radīto patīkamo satraukumu, jūtoties dzīvi un gatavi cīņai. Taču pasaule diemžēl nav perfekta, un tajā darbojas vēl daudzi blakus faktori, kas mūs pārslogo un neļauj mums koncentrēties.

 

Šeit arī tiek pārkāpta robeža starp labo stresu un nevēlamu spriedzi, kas rada pesimismu, enerģijas izsīkumu un noguruma sajūtu, kas savukārt izraisa slimības un depresijas.

 

Fiziski treniņi ir ļoti iedarbīgs veids, kā nepieļaut labā stresa pāraugšanu sliktajā. Treniņi sniedz enerģiju, palielina muskuļu spēku un izturību, kā arī uzlabo noskaņojumu.

 

Mūsu veselībai kaitē ne vien stress, bet arī sēdošais dzīvesveids, kas izraisa muskuļu atrofiju, bojā stāju, veselību, veicina sirds un elpošanas vadu slimības. Pat tad, ja tava dzīve ir pasargāta no negatīvā stresa, taču tev ir mazkustīgs dzīvesveids, atceries, ka organisma veselībai nekas nevar būt kaitīgāks par ilgstošu atrašanos sēdošā stāvoklī.

 

Avots: www.delfi.lv