Ja tievētājam pašnovērtējums ir adekvāts, viss ir labi. Cilvēks liek reālus mērķus, izvēlas reālus panākuma ceļus. Viņš necenšas notievēt ātri tikai tādēļ, ka kādam no viņa paziņām tas ir izdevies. Neveiksmes gadījumā meklē, kur viņš pieļāva kļūdu un kā to novērst, bet nevis apvaino sevi gļēvulībā un nespējā.

Pavisam cita lieta, ja pašnovērtējums pazeminās. Tāds cilvēks ir nepārliecināts par sevi, nav gatavs pārmaiņām un nevar izšķirties par kaut ko. Viņš uzskata, ka nav cienīgs labāka. Ja reiz tā, tad attiecīgi šai situācijā ir zema motivācija, kas pamudina tievēt.

Ēšana un sods

1. Zems pašnovērtējums kļūst par pastāvīga slikta garastāvokļa un depresijas avotu. Uz šī fona ēdiens kļūs kā sadzīves antidepresants. Cilvēks sāk ēst biežāk un vairāk, nekā viņam nepieciešams, kas noved pie svara pieauguma.
2. Cilvēks ar zemu pašnovērtējumu ļoti slikti pārcieš grūtības, kas parasti rodas tievējot. Attiecīgi, bieži sabrukumi, priekšlaicīga tievēšanas pārtraukšana, pēc kuras sekos jauns svara pieaugums, daudz ātrāka aptaukošanās progresēšana.
3. Pazemināts pašnovērtējums traucē saņemto rezultātu pareizai interpretācijai. Tāds cilvēks parasti neuzskata par panākumu, ja viņa svars vienkārši nepalielinās vai nepazeminās, vai arī “tikai samazinās” par 1-2 kg mēnesī.
4. Cilvēkiem ar pazeminātu pašnovērtējumu ļoti bieži rodas priekšstats, ka liekais svars, tas ir sods. Viņi ir “vainīgi”. Vainīgi, ka nevar apslāpēt apetīti, nevar pārvarēt slinkumu.
5. Cilvēki ar pazeminātu pašnovērtējumu ļoti negribīgi uzņemas atbildību par “liekajiem kilogramiem”. Viņi ļoti negribīgi atzīst, ka liekais svars ir tiešs atspulgs no viņu dzīves veida. Bet tāda saprašana ir pirmais un nepieciešams solis sekmīgā notievēšanā.

Ja kaut kādā veidā šis pašnovērtējums kļūtu adekvāts, lieta ar notievēšanu viņiem ietu daudz labāk. Un ne tikai ar notievēšanu. Cilvēks ar adekvātu pašnovērtējumu nepaliek par sava likteņa upuri. Viņš kļūst tā saimnieks. Patiešām, viņš ir veiksmīgs, viņš zina, ko grib, zina, kādēļ, un kā to panākt.

Domkrats pašnovērtējumam

Ir derīgi zināt, ka šajās neveiksmēs nav jūsu vainas. Neveiksmes ir kļūdu auglis, nepareizi izvēlēta taktika, paaugstināta gaidīšana un tā tālāk. Un, ja tagad jūs nesteigsieties, tiksiet galā ar problēmu, korekti uzdosiet uzdevumu, noteiksiet tā lēmuma ceļus un konsekventi piepildīsiet tos dzīvē, tad rezultāts neliks sevi ilgi gaidīt.

Vairums cilvēku vakaros izjūt lielāku izsalkumu, nekā rīta stundās. Dēļ tā, vairākums mēģinājumu atteikties no vakariņām ir smagi un mokpilni. Nu un vai vajag sevi vainot, ja jums, tāpat kā vairākumam cilvēku, neizdodas atturēties no vakariņām?

Pašnovērtējuma problēmu var pamēģināt risināt ar psiholoģiskām metodēm, bet, pagaidām nevēršoties pie psihologa pēc palīdzības. Piemēram, daudzi cilvēki, ciešot no pazemināta pašnovērtējuma, nenoprot, ka šaubīties par saviem spēkiem, laiku pa laikam, ir raksturīgi vairumam normāliem cilvēkiem. Tas, kā teikt, ir personību attīstības obligāts komponents.

Daudzi cilvēki uzskata, ka, ja jau reiz viņiem ir slikta mašīna vai maza māja, vai ne pati augstākā izglītība, tad viņiem ir pamats domāt par sevi slikti. Tāds „novērtējuma”, „sacensību” piegājiens raksturīgs daudziem cilvēkiem. Bet, ja iedziļināties, kas pēc būtības mainīsies, ja jūs iegūsiet labāku mašīnu? Vienalga, vairumam cilvēku būs vēl labākas mašīnas par jūsu. Vai nav vieglāk mainīt pieeju un pameklēt dzīves jēgu, nevis bezgalīgi iegādāties jaunumus, un tērēt laiku bezgalīgās sacensībās ar citiem cilvēkiem.

Daudzi cilvēki ar pazeminātu pašnovērtējumu, cieš no mīlestības trūkuma pret sevi, un saprot, ka viss mainīsies uz labo pusi, tikko kā viņi sevi iemīlēs. Un tieši uzliek sev tādu uzdevumu – iemīlēt sevi! Tad lūdzu pārliksim problēmu lēmuma plaknē.

Kā sevi iemīlēt?

Sākumam izrādiet pret sevi interesi. Kādām vajadzībām dzīvo jūsu organisms, kāpēc tas priekšroku dod uzkrāt enerģiju, tā vietā, lai to tērētu? Vai pārāk daudz jūs sev aizliedzat? Vai jūs labi dzīvotu, ja kāds cits patstāvīgi aizliegtu jums darīt to, ko jūs mīlat? Apzinieties, ka jebkurš cits organisms, nokļūdams līdzīgā dzīves situācijā, nekavējoties iegādātos liekos kilogramus. Jums ir pamats būt pateicīgai savam organismam par to, ko neskatoties uz ne visai labo attieksmi pret to, viņš līdz šim ir dzīvs un attiecīgi vesels...

Tā lūk, caur interesi un tālāk caur pateicības jūtām, nonākam līdz mīlestībai pret savu organismu. Ja vien jūsu mīlestība būs patiesa, tā, bez šaubām, izpaudīsies rūpēs par ķermeni. Un te jau arī ēdienus izvēlēsieties veselīgākus, un pastaigas priekš jums kļūs par ierastām, un bērniem iemācīsiet jaunu attieksmi pret sevi.

Nav lieki ņemt vērā, ka palīdzībai, personīgu problēmu risināšanai, eksistē profesionāli psihologi un psihoterapeiti. Ar gandarījumu var konstatēt, ka mūsu sabiedrība pamazām iepazīst psiholoģisko kultūru un attiecīgi aug apmeklējumu skaits pie speciālistiem. Un tajā pašā laikā mums vēl ilgi būs augt. Līdz attīstītām valstīm šai ziņā mums vēl ļoti, ļoti tālu.

Avots: www.woman.ru, www.kleoo.lv