Ja tu esi sieviete, kura ir apmierināta ar sevi un mīl katru sava ķermeņa šūniņu, šis raksts nav domāts tev. Šoreiz runa ir par problēmām - raizēm, neapmierinātību vai pat depresiju, ko sievietei sagādā pašas izskats.

 

Negatīvas domas izraisa nopietnas problēmas

 

Attieksme pret savu ķermeni mēdz būt tik saasināta, ka to raksturot ar vārdiem “mīlestība” un “naids” būtu pārāk maigi sacīts. Iekšējās nesaskaņas ar sevi un savu figūru izpaužas kā apģērbu pirkšana, kuri ir divus izmērus par lielu (vai pārāk mazi, cerībā, ka kādreiz izdosies novājēt un iespraukties tajos); tā ir nepatika par kādas ķermeņa daļas izskatu.

 

Aizvien un aizvien atgriežas sajūta, ka esi neveiksminiece, jo tava figūra nav perfekta; un tajos brīžos aizmirstas, ka arī citiem tā nav ideāla. Visbeidzot, tu pārāk daudz laika velti tam, lai uztrauktos par dažiem liekajiem svara kilogramiem, runājot par ēdieniem, kurus nevajadzētu ēst, mokoties sirdsapziņas pārmetumos, ka pārāk maz vingro, un vispār neizskaties tik labi, kā varētu izskatīties.

 

Pastāv briesmas, ka kādu dienu pret sevi vērstās negatīvās domas var izvērsties nopietnā problēmā. Visbiežāk ignorēts, vai vismaz pietiekoši neievērots, ir fakts, ka mūsu figūru nosaka iedzimtība. Tādēļ to iespējams mainīt tikai līdz noteiktai robežai, turklāt šī iespēja gadu gaitā aizvien sarūk.

 

Paaugstini beidzot savu pašvērtējumu, pārstājot savu ķermeni uztvert tikai svara un garuma vienībās. Sievietes veselība – gan garīgā, gan fiziskā – ir atkarīga no tā, cik lielā mērā viņa spēj priecāties par savu izskatu, kāds tas ir.

 

Kad meklēt palīdzību pie ārsta?

 

Mīlestība vai naids pret kādu no sava ķermeņa daļām vēl nenozīmē, ka nepieciešama terapija, kā eksperti brīdina – ja vien šajās sajūtās mēs neaizejam pārāk tālu. Kā zināt brīdi, kad tavas bažas par izskatu sāk kļūt neveselīgas?

 

Diezgan precīzas pazīmes, pēc kurām var noteikt, ka pienācis laiks konsultēties ar psihologu:

 

 

Mūsu priekšstats par savu izskatu un apmierinātība ar to summējas no pasaulē nodzīvoto dienu skaita: ko par mūsu izskatu ir teikuši vecāki, draugi, radinieki, mīļotie cilvēki, darba kolēģi, ko mēs redzam ik dienas savā apkārtējā vidē, to ietekmē sabiedrība, kurā dzīvojam, kultūras līmenis, un mūsu pašu domas par sevi. Nav jābūt psihologam, lai saprastu, ka vienīgais no šiem apstākļiem, ko mēs varam ietekmēt, ir mūsu personīgā attieksme.

 

Tas nemaz nav tik viegli, bet dažiem, varbūt pat vairumam no mums, pašapziņas celšanā var palīdzēt vienkārši pašiedvesma un draudzīgs atgādinājums sev, ka modeles izskats nav panākumu atslēga.

 

Tikai pavisam nelielai pasaules iedzīvotāju daļai ir tāda figūra kā Keitai Mosai, taču tas nenozīmē, ka visiem citiem būtu jākrīt depresijā, jo nepamierinātība ar savu izskatu veselībai par labu tik un tā nenāk. Veselīgu dzīvesveidu nodrošina prieks par sevi, sabalansēts uzturs, regulāras sporta nodarbības un savu labāko īpašību apzināšanās.

 

Avots: www.delfi.lv