Piparmētras un liepziedus no zāļu tējām, šķiet, lietojam visbiežāk. Te idejas, kā atsvaidzināt tēju dzeršanas pēcpusdienas!

Atceries: ja tējā vēlies lietot augļus vai augļu miziņas un tev nav savu lauku, kur augļus ievākt, nepērc tos lielveikalos, bet gan tirgū no zemniekiem.

1.    Ķimenes; tām uzlej verdošu ūdeni.


2.    Ābolu mizas; tās sakaltē, bet pirms lietošanas uz pannas apgrauzdē, kas piešķir tējai patīkamu garšu un krāsu. Šī tēja būs vēl garšīgāka, ja pievienos zemeņu la¬pas.


3.    Burkānus; tos sarīvē skaidiņās, izžāvē, krāsnī apbrūnina. Uzlejot verdošu ūdeni, iegūs garšīgu tēju. Daļu ūdens var aizstāt ar pienu.


4.    Liepziedi; tos sažāvē, lieto tējai. Liepziedus tējai lieto atkārtoti, t. i., divas reizes. Tādai tējai ir ļoti skaista krāsa, ari garša laba.


5.    Ābeļu lapas; tā kā augu lapās ir vairāk C vitamīna nekā to augļos vai ogās, tad būtu lietderīgi augļu koku lapas un dažu ogu (zemeņu, aveņu, brūkleņu, melleņu) mētras lietot tējai, tā uzņemot lielu daļu C vitamīna arī ziemā. Ābeļu lapas, piemēram, satur gandrīz 500 mg% C vitamīna, bet āboli vidēji tikai 7 mg%. Dārza zemenes satur 100 mg% C vitamīna, bet to lapas — 325 mg%. Vislabāko aromātu dod meža ķiršu lapas no jaunām at¬vasēm. Ķiršu un ābeļu lapas nomazgā, mitras saliek māla vai emaljētā traukā, cepeškrāsnī sautē. Lapām virsū uz¬liek ērtu slogu, lai sautēšanas laikā tām būtu iespēja no¬sēsties un lai lapas neizžūtu. Trauku nosedz ar stingru vāku. Sautē 12 stundas, līdz lapas ieguvušas brūnu krāsu. Ja lapas ir zaļganā krāsā, tad mitruma ir bijis par maz un tēja zaudē savu labo smaržu. Lapas jāsagriež, kamēr tās vēl mitras, un siltumā ātri jāizžāvē, bet nedrīkst sa¬grauzdēt. Uzglabā slēgtā stikla traukā.



Izmantotā literatūra: V. Gustava, I. Jansone Pavārgrāmata. Izdevniecība Liesma, 1978.
 

Avots: www.mammamuntetiem.lv