Mūsdienu straujajā dzīves ritmā ikvienam ir gadījies izjust spēka izsīkumu un piedzīvot nogurumu visnepiemērotākajā mirklī. Bieži vien tādos brīžos atceramies reklāmā redzētu vai draugu ieteiktu enerģētisko dzērienu.
Dabiskos apstākļos nogurums ir orga nisma aizsargreakcija – tas ir signāls par nepieciešamību atjaunot iztuk šotās organisma enerģijas rezerves. Enerģētiskie dzērieni ir kā pātaga mūsu orga nismam, ar kuriem var panākt tūlītēju efektu, taču jārēķinās, ka spēku atjaunošanai būs ne pieciešams ilgāks laiks.
Saprātīgi domājošam cilvēkam rodas pama toti jautājumi – vai tas nav kaitīgi manam organismam, vai šāda dzēriena lietošana ne ietekmēs manu veselību ilgtermiņā? Mēģinā sim rast atbildi uz šiem jautājumiem.
Enerģētisko dzērienu vēsture
Senākās ziņas par „enerģijas dzēriena” pirm sākumiem rodamas 1929. gadā Apvienotajā Karalistē, kad tie tika izrakstīti slimnīcu pacien tiem kā zāles ātrākai veselības atgūšanai. 1980. gada sākumā šajās „zālēs” ietilpstošās aktīvās vielas tika pielietotas sodas dzēriena bagāti nāšanai. Tā rezultātā radās dzēriens „zaudētās enerģijas papildināšanai”, kuru šodien mēs pa zīstam kā enerģētisko dzērienu„Lukozade”. Savukārt Japānā sešdesmito gadu sākumā farmaceitiska firma izplatīja„enerģētisko dzē rienu” zāļu formā, 100 ml pudelītē, un tā no saukums bija „Lipovitan”. Tās tika mērglāzītē izsniegtas strādniekiem darba spēju paaug stināšanai fiziskā un garīgā spēka izsīkuma gadījumā.
Eiropā 1987. gadā austriešu uzņēmējs Dītrihs Matešics (Dietrich Mateschitz) attīstīja enerģē tiskā dzēriena ražošanu, kuru mēs pazīstam ar nosaukumu „Red Bull”. Tā sastāvs tika aizgūts no taizemiešu dzēriena „Krating Daeng”, kurš savukārt veidots uz iepriekšminētā „Lipovi tan” bāzes.
Dzērienu sastāvā ir līdzīgas vielas
Visu enerģētisko dzērienu pamatsastāvs ir ļoti līdzīgs – tajos ir ūdens un citronskābe, kā arī atšķirīgs daudzums kofeīna, guaranas, taurī na, glikuronolaktona, cukura jeb ogļhidrātu – glikozes vai fruktozes, mikroelementu, vita mīnu un dažādu piedevu – krāsvielu, konser vantu u.c.
Kofeīns ir galvenais enerģētiskā dzērienā esošais stimulators. Dabā tas sastopams ka fijas un kakao pupiņās, melnajā, zaļajā, matē tējā un arī kolas riekstos. Kofeīns paātrina sirdsdarbību un paaugstina asinsspiedienu, uzmundrina, paaugstina darba spējas uz 3 – 4 stundām, radot možuma sajūtu. Pateico ties ātrākai asins plūsmai, barības vielas tiek intensīvāk piegādātas audiem, un enerģijas daudzums šūnās paaugstinās. Paātrinātas vielmaiņas rezultātā ātrāk tiek izsmeltas or ganisma rezerves. Šobrīd nopērkamajos enerģētiskajos dzērienos kopējais kofeīna daudzums reti kad pārsniedz 80 mg (32 mg uz 100 ml), kas līdzinās kofeīna daudzumam vienā tasītē stipras kafijas.
Guarana – šī auga sēklās zinātnieki kons tatējuši aptuveni trīs reizes vairāk kofeīna (4%) nekā kafijas pupiņās (1,2%). Atšķirībā no kafijas kofeīna, pateicoties augstajam balastvielu un šķiedrvielu sastāvam sēklās, guaranas kofeīns organismā uzsūcas lēnāk un tā iedarbība ir ilgstošāka nekā kafijai. Lie tojot guaranu, organisms kļūst možāks, tiek stimulētas cilvēka koncentrēšanās spējas, stabilizējas asinsrite un uzlabojas kuņģa un zarnu darbība. Tiek uzskatīts, ka guaranai piemīt arī termogēnas īpašības – tā paaugs tina ķermeņa temperatūru. Guaranu iesaka lietot tiem, kas nedrīkst dzert kafiju.
Papildus stimulatoriem enerģētiskajam dzē rienam tiek pievienots taurīns. Vislielākais tā daudzums atrodas gan dzīvnieku, gan cilvēku muskuļaudos, un tas tiek sintezēts aknās no divām sēru saturošām aminoskāābēm – cisteīna un metionīna. Nav sastopams augos. Taurīns paaugstina sirds muskuļa sa raušanās spēku, samazina asinsspiedienu, piedalās taukaudu vielmaiņas procesā.
Bieži vien enerģētiskajiem dzērieniem tiek pievienots damianas vai žeņšeņa ekstrakts. Damiana ir augs, kurš tautas medicīnā tiek lietots klepus, aizcietējumu un depresīva no skaņojuma ārstēšanai. Šim augam tiek pie dēvētas arī potenci paaugstinošas īpašības. Žeņšeņs ir pazīstams kā tonizējošs līdzeklis vispārējai organisma stimulācijai.
Glikuronolaktons – cilvēka organismā sastopama viela, kura glikozes viel maiņas rezultātā veidojas aknās. Tas uzlabo atmiņu, paaugsti na koncentrēšanās spējas, ir antidepresīvs līdzeklis.
L-karnitīns ir amino skābe, kas ļauj mus kuļiem maksimāli izmantot enerģiju, tādējādi palielinot to izturību un darbaspējas.
Dzēriena iedarbība ir īslaicīga
Lietojot „enerģijas dzērienus”, enerģiju mūsu organismam dod dzērienam pievienotie ogļhidrāti. Tonizējošo efektu nodrošina iepriekš minētie stimulatori, jo pašiem stimulatoriem nepiemīt enerģētiskā vērtība, tie tikai mobi lizē cilvēka organisma resursus. Enerģētiskā dzēriena iedarbība ir īslaicīga – mundrumu var atgūt tikai uz divām stundām. Speciā listi neiesaka lietot vairāk kā vienu skārdeni vai pudeli dienā, taču bez vajadzības šos dzērienus nebūtu ieteicams lietot vispār to sastāvā esošo stimulatoru dēļ. Nepareizs ir uzskats, ka enerģijas dzērieni lietojami fizis kās slodzes laikā, lai paaugstinātu organisma fizisko kapacitāti. Fiziskas slodzes laikā labāk ir lietot tos enerģētiskos dzērienus, kuros atbilstošā daudzumā ir cukurs un kuri ne satur stimulatorus. Vislabāko efektu dod un vislabāk organismā uzsūcas dzēriens, kurā glikozes vai fruktozes koncentrācija nav lie lāka par 4 – 8%. Ja koncentrācija ir augstāka, tad kuņģis šo dzērienu uztver kā barību, un tā pārstrādei un uzsūkšanai nepieciešams ilgāks laiks. Profesionāliem sportistiem ir paredzēti specifiskie enerģētiskie dzērieni, kuri lietojami pirms slodzes, lai, intensīvi tre nējoties, organisms tiktu apgādāts ar nepie ciešamajām enerģētiskajām vielām. Nelielas un vidējas slodzes gadījumā organismam pilnīgi pietiek ar minerālūdeni.
Reklāmas aicina lietot stimulējošas vielas
Reklāmas radītā iespaida, kā arī skaistā un krāsainā iepakojuma dēļ enerģē tiskie dzērieni izraisa pa stiprinātu interesi bērnu un pusaudžu vidū. Taču dažādo stimulējošo vie lu saturošu dzērienu lie tošana bērnu vidū būtu stingri jāierobežo. Kafi ju bērni nelieto rūgtās garšas dēļ, un stimulējo šās vielas apzināti netiek uzņemtas, bet saldinātie dzērieni krāsainā, pievilcīgā iepakojumā ir kārdinoši, stilī gi, gatavi lietošanai un dod arī tonizējošu efektu. Jaunieši apgalvo, ka enerģētiskos dzērienus lieto alkoholu saturošu dzērienu vietā. Tātad mārketinga mērķis – jaunu cilvēku pieradi nāšana pie neiztrūkstošas dažādu bundži ņu vai pudelīšu cilāšanas dažādos pasāku mos – tiek sasniegts. Bīstamība ir tajā, ka nenobriedušais organisms ātri pierod pie regulārām stimulatoru devām, attīstās to lerance un rodas nepieciešamība lietot lie lākus enerģētiskā dzēriena daudzumus, lai sasniegtu iepriekšējo tonusa līmeni. Likum sakarīgi, ar laiku rodas nepieciešamība lie tot kādas stiprākas stimulējošas vielas. Pārtikas tirgū enerģētisko dzērienu sastāvā esošās stimulējošās vielas tiek pievienotas saldējuma sastāvam. Tas veicina bērnu un jauniešu pieradināšanu pie stimulējošu vielu lietošanas ikdienā.
Audzinām uz atkarību tendētu paaudzi? Skaidri iezīmējas pārtikas ražotāju mērķis – iz mantojot dažādus mārketinga instrumentus, radīt patērētājos pārliecību, ka bez dažādām stimulējošām un papildu enerģiju radošām lietām dzīvot vairs nav iespējams. Komuni kācijā tieši vai netieši apspēlētas ziņas: dzīves ritms ir ļoti ātrs, un, ja nespēsi tam tikt līdzi, citi var sākt tevi uzskatīt par neveiksminieku, tādēļ, neatkarīgi no vecuma, pērc un lieto produktus, kas var palīdzēt tev sasniegt vēla mo rezultātu.
Vērojot šo situāciju, rodas jautājums: kāpēc audzinām nākamo paaudzi, kura kļūst atkarī ga no dažādām tonizējošām un stimulējošām piedevām ikdienā, nevis mācām, ka tās var lietot tikai noteiktās dzīves situācijās reālas nepieciešamības gadījumā?
Nelietot kopā ar alkoholu
Nezināšanas vai vieglprā tības dēļ enerģētiskie dzērieni tiek jaukti kopā ar alkoholu
un lietoti dažā dās jauniešu iz klaides vietās. Ne uz visiem veikalā nopērkamajiem dzēriena iepakoju miem ir atrodams uz raksts: nelietot kopā ar alkoholu. Šāds kok teilis ir ļoti kaitīgs un pat bīstams veselībai. Tā kā kofeīnam piemīt stimulējoša, asinsvadus sašaurinoša un urīna dzenoša, bet alkoholam – nomierinoša, asinsvadus paplašinoša iedar bība, šī kombinācija var radīt nopietnus sirds darbības un nieru funkcijas traucējumus. Re zultātā var parādīties pulsējošas galvas sāpes, vemšana un svīšana, var iestāties organisma atūdeņošanās jeb dehidratācija. Tās dēļ or ganismam samazinās alkohola noārdīšanas spējas, tas savukārt paaugstina alkohola tok sisko iedarbību. Tādēļ nesapratni izraisa TV redzamā reklāma, kurā tiek aicināts lietot kokteili, kura sastāvā ir alus un enerģētiskā dzēriena maisījums. Lietojot lielāku enerģētisko dzērienu daudzu mu īsā laika sprīdī, ir iespējama kofeīna pārdo zēšana, ko raksturo enerģijas izsīkums, pārgu rums, trīce, drebuļi, sirdsklauves un bezmiegs. Kofeīns veicina arī kalcija izvadīšanu no orga nisma, tā ilgstošas lietošanas rezultātā kauli, kā arī mati un nagi var kļūt trausli.
Alerģiskus cilvēkus var negatīvi ietekmēt dzē rieniem pievienotās sintētiskās krāsvielas. Or ganisma atbildes reakcija var būt gremošanas traucējumi un dažāda veida izsitumi.
Atceries!
Sandra Pērkone, ASEUC
Avots: Veselības inspekcija "Veselības rokasgrāmata"