Tā ir pieskaitāma pie „traucējumiem, kas saistīti ar ēšanu”. Līdzīgi kā anoreksija (neirogēnā jeb nervozā anoreksija), tas ir visnotaļ komplicēts veselības traucējums un abi pieder pie ēšanas traucējumu grupas, taču klīniskā aina abu traucējumu gadījumos atšķiras. Kaut vai centrālais simptoms – anoreksijas gadījumā cilvēks var zaudēt līdz pat 50% no normālā ķermeņa svara (tā ir kritiskā robeža un organisma dzīvotspēja var tikt apdraudēta), arī letalitāte anoreksijas gadījumā ir ievērojama, kad, atšķirībā no bulīmijas, svara zaudēšana ir progresējoša. Bulīmijas gadījumā svara svārstības ir citāda rakstura. Kopumā bulīmiju var raksturot kā slimīgu vēlmi atkal un atkal uzņemt barību, klīniskai ainai ir raksturīgi sekojoši:

Bulīmijas simptomi

• biežas, atkārtotas un nepārvaramas barības uzņemšanas lēkmes, kurās tiek uzņemts nekontrolēts barības daudzums, pie tam ar izteikti mazu laika intervālu – vidēji biežāk nekā ik pēc divām stundām (parasti cilvēka vēlme pēc barības uzņemšanas nav tik bieža, vēl jo vairāk tad, ja viņš pirms neilga laika ir sātīgi paēdis),
• kā minimums, vismaz trīs no tālāk minētajiem simptomiem:

1. tiek lietota pārtika, kura ir ar izteikti augstu kaloritāti un kas tādēļ viegli asimilējama jeb pārstrādājama organismā, vienas šādas lēkme laikā cilvēks var uzņemt pārtiku, kura satur aptuveni 3000 - 4000 kcal, dažkārt pat līdz 10 000 kcal, kas ir ievērojams daudzums;
2. cilvēks ēd visu pēc kārtas, nešķirojot;
3. bulīmijas lēkme parasti beidzas ar to, ka ir vai nu abdomināli (gremošanas) traucējumi, vai arī pēc lēkmes var aizmigt un gulēt; tāpat cilvēks var arī mēģināt patvaļīgi izraisīt vemšanu,
4. atkārtoti mēaģinājumi samazināt svaru ar tīši izraisītas vemšanas palīdzību, kā arī lietojot dažādus citus līdzekļus – piemēram, caurejas līdzekļus un dažādas diētas. Dažkārt cilvēki, kuri cieš no bulīmijas, lieto diurētieķus, šķietami ātri novājējot, jo no organisma tiek izvadīts šeķidrums, taču vienlaikus organisms zaudē vērtīgas vielas, kuras ir nepieciešamas gan normālai vielmaiņai, gan praktiski visu organisma struktūru darbības nodrošināšanai (piemēram, minerālsāļi vai kalcijs),
5. biežas svara svārstības (aptuveni 5 kg robežās), kas ir vai nu pārliecīgas barības uzņemšanas vai neuzņemšanas rezultāts.

Kā atpazīt ar bulīmiju sirgstošos?

• Bailes no svara pieauguma;
• Neapmierinātība ar ķermeņa masu un aprisēm;
• Pēc maltītes tiek izraisīta vemšana;
• Tiek uzņemta pārtika ar zemu tauku saturu vai arī tiek ieturēta diēta;
• Diurētiķu un caurejas līdzekļu lietošana;
• Izvairīšanās no sabiedriskām aktivitātēm.  

Avots: Veselības inspekcija