Atvaļinājums ir labākais laiks, lai atpūstos gan fiziski, gan garīgi. Labākā recepte – darīt tieši to, ko vēlies ! 

Straujajā dzīves ritmā, kad tik daudz jāpaveic, gluži neviļus paši savas vajadzības un vēlmes noliekam tālākā plauktā. Cik bieži nācies dzirdēt – aiziešu atvaļinājumā, tad gan izgulēšos! Acīmredzot, ilgstošs nepietiekams miegs atstājis iespaidu uz pašsajūtu, un organisms pats pasaka priekšā – vajadzīga atpūta.

Nelaime tā, ka itin bieži, plānojot atvaļinājumu, padodamies masu spiedienam – visi brauc uz siltajām zemēm, jābrauc arī man! Ja cilvēks nav ieklausījies sevī, ko īsti viņš vēlas gūt no atpūtas – var sanākt vilšanās. Iespējams, ka ceļojuma burzmas vietā, daudz lielāku gandarījumu sniegtu palaiskošanās atpūtas krēslā ar grāmatu rokās, lai sakārtotu domas un atpūstos no kontaktēšanās ar citiem cilvēkiem.

Kad aiz muguras ir pirmās 4-5 atvaļinājuma dienas, kuru laikā organisms pārorientējies no darba uz atpūtas režīmu – var plānot nodarbes, kas ietver jaunu iespaidu un izjūtu gūšanu – ekskursijas, ciemošanos pie radiem, kādu jaunu iemaņu apgūšanu.

Atvaļinājumā ieplānojiet lietas, kas sniedz pozitīvas izjūtas jums pašam, nodarbes, kas patīk un uzlādē! Pat ja nav atbilstīgu iemaņu un prasmju, bet visu laiku ir kārojies, piemēram, uzgleznot ziedus vai ainavu, kāpēc lai to nepamēģinātu izdarīt tieši atvaļinājumā? Atliktu uz tālāku nākotni, šo ieceri nerealizēsiet nekad.

Atvaļinājumā atvēliet laiku garākām sarunām ar bērniem un saviem vecākiem, piešķiriet krāsas attiecībām ar tuvu cilvēku.

Nesteidzīgas maltītes ir brīvdienu priekšrocība. Pagatavojiet garšīgus un veselīgus ēdienus, izmēģiniet jaunas receptes! Cik lien ēdiet svaigus dārzeņus un augļus – tie ir veselīgāki par jebkurām uztura bagātinātāju kapsulām.  

Brīvdienās alkoholu nelietojiet, vai to lietojot ievērojiet mērenību! Vienā reizē izdzertā alkohola daudzumu nevajadzētu pārsniegt vienu pudeli (0,5ml) alus vai glāzi (150ml) vīna, vai mazo glāzīti (40ml) stipra alkoholiska dzēriena.  

Plānojot brīvdienas, atvēliet laiku fiziskām aktivitātēm. Tam nav noteikti jābūt sporta zāles apmeklējumam. Ķermeni un garu lieliski veldzēs pastaigas brīvā dabā vai braukšana ar riteni, sēņošana vai burāšana. Negatīvas emocijas izlādējas darbībā! 

Atvaļinājuma pēdējās dienās ieteicams lēnām noskaņoties darbam. Ja atvaļinājumā bijis pārāk daudz aktivitāšu, tās var izsmelt enerģijas rezerves. Beidzoties atvaļinājumam nereti rodas sajūta, ka jāatpūšas no atvaļinājuma, un darbā atgriežamies noguruši.

Beidzamās atvaļinājuma dienās atrodiet laiku pavadīt vienatnē, lai ar svaigu un atpūtušos skatu palūkotos uz situāciju, ko aizejot atpūtā uztvērāt kā neatrisināmu problēmu.

Varbūt šo problēmu var atrisināt pareizi plānojot laiku? Varbūt satraukumu par regulāri kavētu darbu var atrisināt, apņemoties celties pusstundu ātrāk?

Varbūt problēmu rada fakts, ka uzņemamies pārāk daudz darbu un atbildības, nemākot pateikt ”nē ”?

No attāluma izvērtējiet situācijas, kas ikdienā rada stresu, un mēģiniet sastādīt rīcības plānu, kas palīdzēs izmainīt situāciju.

Izvērtējiet prioritātes savā dzīvē un atvēliet tām pienācīgu laiku, apņemoties neļauties pašpārmetumiem, ja mazāk būtiskām lietām neatliek pietiekami laika.

Apņemieties, daļiņu no patīkamajām baudām, ko piedzīvojāt atvaļinājumā, pārcelt uz darba dienu.

 Apsoliet mīlēt sevi un sabalansēt laiku, ko veltāt darbam, ģimenei un sev pašam.

Vēlam, atvaļinājumā atgūt spēkus un možumu, jo pozitīvas emocijas ir absolūti nepieciešamas, lai cilvēks būtu vesels, veidotu veiksmīgas attiecības un uzkrātu enerģijas rezerves!
 

Avots: LR Veselības ministrija