Šķiedrvielas ir visu augu, arī zāles un koksnes galvenā sastāvdaļa, kas tievajā zarnā nesadalās un neuzsūcas, jo gremošanas orgāni neizdala fermentus, kas varētu ar uzturu uzņemtās šķiedrvielas sašķelt. Līdz ar to tām nav uzturvērtības, tomēr uzturā šķiedrvielas ir nepieciešamas, jo tās stimulē gremošanas sulu izdali un holesterīna izvadi no organisma un labvēlīgi ietekmē zarnu mikrofloru.

Šķiedrvielas ir uzturvielas, ko var uzņemt ēdot labības produktus, sēnes, riekstus, dārzeņus, augļus un ogas. Šķiedrvielām ir liela ietekme uz cilvēka pašsajūtu – jo tās tiek uzņemtas vairāk, jo cilvēks jūtas labāk. Šķiedrvielas veic daudz nozīmīgu funkciju, taču galvenais uzdevums ir nodrošināt regulāru vēdera izeju. Šķiedrvielas – tās ir slotiņas, kas iztīra zarnas.

Graudaugi ir galvenais šķiedrvielu uzņemšanas avots Ziemeļvalstīs. Graudos šķiedrvielas, galvenokārt, atrodas grauda ārējos slāņos. No rudzu miltiem gatavotiem produktiem šķiedrvielu uzņemšanā ir īpaša nozīme, jo tieši šajos rudzu graudos tās ir visvairāk.

Līdz ar dzīves līmeņa uzlabošanos, cilvēki aizvien vairāk pievērš uzmanību savai veselībai un savā vērtību sistēmā to izvirza kā svarīgāko kritēriju. Un ne velti – laba veselība ir pilnvērtīgas dzīves un labklājības pamats. Optimizēta ēdienkarte palīdz uzlabot veselības stāvokli, tāpēc nepieciešams pievērst uzmanību tam, ko ēdienkartē iekļaujam.

Šķiedrvielu dienas deva katrā valstī tiek noteikta individuāli, ņemot vērā to iedzīvotāju ēšanas paradumus un iedzīvotāju kopējo veselības stāvokli, taču pārsvarā šī deva ir 25 – 35 g dienā, Latvijā – 30 g dienā. Tomēr reti kuras valsts iedzīvotāji izpilda šo ieteicamo šķiedrvielu uzņemšanas normu un Latvija nav izņēmums.

Lai uzņemtu vairāk šķiedrvielu:

• Izvēlies uzturā svaigus augļus un dārzeņus;
• Augļus un dārzeņus ēd ar visu mizu;
• Palielinot šķiedrvielu uzņemšanu, ieteicams palielināt arī ūdens uzņemšanu organismā;
• Uzturā lietot rudzu maizi, vai maizi, kurai pievienotas klijas, sēkliņas vai graudi.

Avots: www.calis.lv