Visiecienītākie augļi Adventes laikā un neatņemama Ziemassvētku saldumu turziņu sastāvdaļa - mandarīni, klementīni un sacumas. Kādas ir to atšķirības un no kurienes pie mums atceļo šie mazie, aromātiskie citrusaugļi? Mandarīnu dzimtene ir Dienvidaustrumāzija. Ķīnā tos kultivēja jau pirms 3000 gadiem, taču tikai 19. gadsimtā tie nonāca Eiropā un Amerikā.

Klementīni turpretī tika atklāti tikai 1912. gadā Alžīrijā un no turienes atceļoja arī uz Eiropas tirgiem. Tā kā klementīniem nav sēkliņi, tie Eiropā ir pat iecienītāki par mandarīniem.

Arī sacumām nav sēkliņu vai arī to ir pavisam maz. Šie augļi nosaukti to dzimtās vietas – Japānas kādreizējās provinces Sacumas vārdā.

 

Mūsdienās mandarīni un to "radinieki" tiek importēti galvenokārt no Vidusjūras reģiona zemēm. Visi trīs augļi ir saldi, aromātiski un lieliski noder kā našķi, esot ceļā, sēžot pie televizora, pēc sporta nodarbībām vai arī darbavietas atpūtas stūrītī. Tie piešķir patīkamu aromātu un dabisku saldumu augļu salātiem un jogurtam.

 

Izmēģiniet arī tādu eksotisku savienojumu kā gaļa ar mandarīnu mērci. Gaļu apcep, pievieno sāli, piparus, kā arī dārzeņus pēc vēlmes, un pasautē. Mandarīnus nomizo, ar asu nazi atdala balto mizas daļu un pēc tam no katras daiviņas izņem mīkstumu (fileju). Mandarīna baltajai mizas daļai jābūt pilnīgi noņemtai, jo karsējot tā paliek rūgtena. Mandarīnu mīkstumus liek pannā, pievieno karoti skāba krējuma, samaisa. Mandarīni labi sader kopā ar jebkuru gaļu un dārzeņiem. Iesākumā izmēģini vistas gaļu un šampinjonus (vai arī zaļās pupiņas utt.).

 

Avots: www.delfi.lv