Karpa ir viena no izplatītākajām saldūdens trekno sugu zivīm. Jēdziens „treknās zivis” nozīmē, ka arī filejas un vēdera dobums ir piesātināts ar zivju eļļu atšķirībā no baltajām zivīm, kam tauki ir koncentrēti aknās. Tikai, lūdzu, izdzirdot vārdu „tauki”, neķer resnu flomāsteru, lai svītrotu karpu ārā no iepirkumu saraksta. Zivju tauki jeb eļļa ir ārkārtīgi noderīgi mūsu veselībai. Tie ir lielisks (šeit iederētos novazātais vārds „unikāls”) A un D vitamīnu avots, kā arī bagātīga omega-3 taukskābju rezervīte. Nav taču jāstāsta, ka tās samazina risku saslimt ar sirds slimībām, artrītu.

Ēdot treknās zivis vismaz reizi nedēļā, ir lieliskas izredzes izvairīties no tādām, šķiet, neizbēgamām likstām kā vecuma plānprātība un depresija.
Ēdot treknās zivis vismaz reizi nedēļā, ir lieliskas izredzes izvairīties no tādām, šķiet, neizbēgamām likstām kā vecuma plānprātība un depresija. Bet nav tā, ka karpas jāēd tikai tāpēc, ka tās ir tik vērtīgas. Es gribētu teikt: jāēd ir tāpēc, ka tās ir tik garšīgas! Jau izsenis ir tradīcija ēst karpu Vecgada vakarā un zvīņas salikt makā, lai nākamajā gadā naudiņa turas. Karpu vari skaisti izfilēt un cept pannā, apviļātu rīvmaizē, vai arī veselu likt cepeškrāsnī. Vari gatavot slaveno riba zaļivnaja, tvaicēt kopā ar dārzeņiem. Apceptus karpas gabaliņus vari iemarinēt tomātu un dārzeņu mērcē. Izvairies no pārmērīgas taukvielu izmantošanas, to gatavojot, jo zivtiņa pati ir pietiekami trekna.

Autore: Ieva Salmane, žurnāls Garšīgs 2009. gada decembris

Avots: www.mammamuntetiem.lv