Jāņu siers 22 jūn.

Jāņu siers ir mūsu tautas siers, viens no mūsu latviskās identitātes simboliem. To latvieši sējuši jau tad, kad viņi sviestu vēl nemaz nepazina. Jāņu siers katrā novadā tiek siet savādāk– cik saimnieču – tik recepšu. Vismaz reizi mūžā šis process ir jāizbauda katram. Iedvesmai piedāvājam šo vienkāršo recepti.

Nepieciešamās sastāvdaļas:
1 kg biezpiena
5 l piena
4 olas
150 g sviesta vai 200 ml saldā krējuma
2 tējkarotes ķimeņu
sāls
Pagatavošanas gaita:

  1. Olas sakuļ. Tām pielej ~ 200 ml piena. Atlikušo pienu uzvāra. Pievieno olu maisījumu un iedrupina biezpienu. Visu karsē tik ilgi, līdz sāk atdalīties sūkalas. Tad masu lej caur marli traukā.
  2.  
  3. Notecinātajā masā iemīca sviestu, ķimenes, sāli. Masai ir jābūt viendabīgai, elastīgai. Gatavo masu ietin sausā drānā un virsū liek slogu. Ja sieru vēlas mīkstāku, sviestu pievieno vairāk.

Siers

Neviens vairs nemācēs pateikt, kad un kur sasiets pirmais siera ritulis pasaulē.

Zināms vien tas, ka pirmie siera siešanas un nogatavināšanas procesi sākušies ļoti tālā senatnē un joprojām tiek pilnveidoti. Siers ir viens no visvērtīgākajiem produktiem.

To ieteicams lietot uzturā katru dienu, jo īpaši cilvēkiem, kuru darbs saistīts ar lielu enerģijas patēriņu. Siers stiprina imunitāti, uzlabo vielmaiņu, palielina prāta spējas. Tas ir ļoti ieteicams produkts bērniem, pusaudžiem, grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnus ar krūti.

Dienā uzņemot 150 – 200 g siera, pilnībā tiek apmierināta vajadzība pēc ikdienā nepieciešamajām minerālvielām. Siera izmantošana uzturā ir bez ga līga – sākot no siera platēm līdz saldajiem ēdieniem un siera kūkām.

 10 interesanti fakti par sieru

  1.  Siers ir viens no vērtīgākajiem pārtikas produktiem, pie tam tas viegli kombinējas ar citiem produktiem. Atkarībā no produkta tauku satura siera uzturvērtība svārstās no 100-400 kcal 100 g siera.
  2. Siers ir olbaltumvielām bagāts produkts. Tajā ir no 20-40% olbaltumvielu. Siera nogatavināšanas laikā olbaltumvielas
  3. tā pārveidojas, ka tās kļūst viegli uzņemamas un organismā tiek izmantotas gandrīz pilnīgi (95-98,5%). Tādēļ to var lietot arī cilvēki ar laktozes nepanesamību.
  4. Siers stiprina imunitāti. Siera nogatavināšanas laikā olbaltumvielu hidrolīzes rezultātā rodas bioloģiski aktīvi peptīdi, kas pozitīvi ietekmē endokrīno sistēmu, nervu, sirds un asinsvadu, gremošanas sistēmu un imūnsistēmu.
  5. Siers ir ļoti bagātīgs minerālvielu, īpaši kalcija, avots. Apmēram 100 g siera satur 800-1200 mg kalcija. Tā kā sierā ir sabalansētas kalcija un fosfora attiecības, tad organisms šīs minerālvielas spēj izmantot pilnībā.
  6. Ja Jums rūp savu zobu veselība, ēdiet daudz siera. Siers neitralizē mutes skābju līmeni, samazinot kariesa veidošanās risku, turklāt siers ir vienīgais ēdiens, kuru varat netraucēti ēst pēc zobu iztīrīšanas vakara stundās.
  7. Siers ir bagātīgs taukvielu avots. Tauki sieram nodrošina garšu, aromātu, plastiskumu, konsistenci un krāsu. Ir tik trekni sieri, kuros tauki ir vairāk nekā 69%, savukārt vājpiena sieri ir ar mazāk nekā 10% tauku saturu.
  8. Sierā ir vitamīni – A vitamīns, kas aizsargā ādu, saglabā redzi un regulē augšanas procesus. B vitamīns – jo īpaši B2, kas piedalās elpošanas procesos, enerģijas ražošanā. Ja bērnam trūkst B2 vitamīns, tiek aizkavēta tā augšana un attīstība.
  9. Siers ir viens no daudzveidīgākajiem produktiem garšas, izgatavošanas tehnoloģijas un konsistences ziņā. Neviens uz pasaules nevar precīzi pateikt, cik tad īsti ir sieru šķirņu. Sieru šķirņu klasifikācijas var atšķirties katrā valstī un pat katram ražotājam. Visbiežāk siera gatavošanai izmanto govs pienu. Sierus gatavo arī no kazas, aitas, kamieļu un bifeļu piena.
  10. Sieru iegūst recinot pienu. Saldpiena sierus iegūst, recinot pienu ar fermentu palīdzību. Skābpiena sieru iegūšanai pienu sarecina ar skābes palīdzību, izmantojot, piemēram, ieraugu, biezpienu, citronskābi.
  11. Sierā ir daudz ūdens. Mīkstos sieros ūdens ir vairāk nekā 67%, puscietos sieros – 54-69%, cietos sieros – 49-56%, ļoti cietos – mazāk nekā 51%.

Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Labklājības departaments, Rīgas centrāltirgus

Avots: www.riga.lv

lasīt un komentēt