Pievienotā vērtība

Garšaugi (dilles, pētersīļi, baziliks, timiāns, melisa, estragons, majorāns, gurķu mētra, maurlociņi utt.) ir ļoti bagāti ar ēteriskām eļļām, vitamīniem un mikroelementiem. Garšaugus vajadzētu ēst daudz un svaigā veidā. Arī ziemā mājas apstākļos podiņā var audzēt selerijas, pētersīļus (tie var pārziemot arī pagrabā), baziliku, rozmarīnu un majorānu. Tāpat nevajadzētu aizmirst brīnišķīgās piedevas — svaigus sīpolus, ķiplokus, maltus mārrutkus un papriku, kas pieejami visu gadu. Veikalos tagad nopērkamas ari dilles un puravi, tomēr to aromāts nav tik izteikts kā vasarā. Iespējams, kādam mājās ir sasaldēti vai sālīti garšaugi. Saldētie garšaugi, salīdzinot ar kaltētajām garšvielām, labāk saglabā aromātu un garšu, vitamīnus, minerālvielas, taču mīnuss var būt īsākais glabāšanas laiks (līdz sešiem mēnešiem). Sālītie garšaugi savukārt satur daudz sāls (līdz 20% no masas), tāpēc pirms lietošanas jāskalo, bet skalojot tie daudz zaudē no savas vērtības.

 

Atrast īstās!

Ja ar garšvielām joprojām esat uz jūs, labāk tās izmantot mazāk nekā par daudz. Turklāt ieteicams tās lietot pa vienai, jo, pirmkārt, sajaucot dažādas garšvielas, dažreiz iegūst neraksturīgu garšu, kas nelīdzinās nevienai no sastāvā esošajām (garšvielas cita citu var pa: sabojāt), otrkārt, garšvielu maisījumos var būt pārāk daudz sāls (līdz pat 50%), līdz ar to neizdodas samazināt sāls patēriņu uzturā.

Maltās garšvielas jāpievieno mazākās devās nekā veseli garšaugi, jo tām ir intensīvāka garša. Savukārt nesamaitās garšvielas, lai iegūtu izteiktāku garšu, pirms pievienošanas ēdienam var apgrauzdēt uz pannas.

Par tradicionālajām garšvielām uzskata dilles, pētersīļus, selerijas, ķimenes, mārrutkus, sīpolus, ķiplokus, paegļu ogas, magones, piparmētru, raudeni, melisu, majorānu.

Savukārt par eksotiskajām garšvielām uzskata visu veidu piparus, čili, papriku, Ķīnas un Ceilonas kanēli, koriandru, kardamonu, safrānu, kariju, kurkumu, lauru lapas, muskatu, rozmarīnu, vaniļu.

Garšvielas ēdienam ieteicams pievienot pašās beigās vai pusstundu pirms tam, kad ēdiens sasniedzis gatavību, jo, ilgi vārot, tās kļūst bezgaršīgas vai pat rūgtas (piemēram, krustnagliņas un lauru lapas), turpretī zaļumi jāpieliek jau gatavam ēdienam (tos nevajag vārīt!).

Maltās garšvielas jāpievieno mazākās devās nekā veseli garšaugi, jo tām ir intensīvāka garša. Savukārt nesamaitās garšvielas, lai iegūtu izteiktāku garšu, pirms pievienošanas ēdienam var apgrauzdēt uz pannas.

 

Lai nezūd aromāts

Visas garšvielas uzglabā stingri noslēdzamos traukos, vēlams, sausā, tumsa un vēsā vietā. Nepareizi vai pārāk ilgi uzglabājot, ēteriskās eļļas iztvaiko un patīkamās garšas vietā var rasties rūgta piegarša. Maltās garšvielas ātrāk zaudē aromātu un garšu (nevajadzētu glabāt ilgāk par pusgadu!), var izmantot arī dzirnaviņas, ar kuru palīdzību garšvielas samaļ tieši pirms pievienošanas ēdienam.

Starp citu, nesamaitās garšvielas var izmantot arī telpas dekorēšanai, piemēram, lauru lapas saver virtenēs uz diedziņa vai. kanēļa standziņām pa vidu sienot dzijas diegu, izveido smaržīgu kanēļa virteni. Var sakaltēt ari čili vai kajenas piparus un pakārt tos virtuvē.

 

Uzmundrina!

Garšvielu tēja pret nogurumu — lielā melnās tējas tasē ieber pa naža galam maltu aromātisko piparu, kanēļa, koriandra, kardamona un krustnagliņu, ļauj 3-5 minūtes ievilkties, izkaš.

Dzēriens pirms gulētiešanas. Glāzē ielej siltu pienu, pievieno karotīti medus un pa šķipsniņai malta anīsa un ingvera.

Garšvielas var izmantot arī telpas aromatizēšanai. Sajauc sažāvētus burkānu gabaliņus, apelsīna miziņu, kaltētus ābolus, šķipsniņu karkadē tējas, citronzāli, nedaudz ingvera un kardamona.

 

Avots: žurnāls Veselība , www.mammamuntetiem.lv