Daudzām no mums noteikti ir daudz un dažādu iemeslu, kādēļ mēs nepiedalāmies regulāros, strukturētos treniņos, taču tikai retā no mums var atbildēt uz jautājumu, kādēļ mēs tik maz ejam ar kājām. Turklāt, vasaras tveice nav šķērslis pastaigām, ja nestaigā pa pusizkusušo asfaltu un galamērķis ir peldvieta!

Cilvēka ķermenis ir radīts tam, lai katru dienu kustētos, tādēļ, lai uzturētu sevi pie labas veselības un lieliskas pašsajūtas, ir vitāli nepieciešams staigāt. Lai tevi nebiedē grūtības, ko sagādā karstais laiks. Ja vienai garlaicīgi, ņem pie rokas draugu vai draudzeni, ieliec somā dzeramo ūdeni vai sulu un dodieties pastaigā vai nelielā pārgājienā pie dabas, piemēram, nospraudiet mērķi doties atveldzēties kādā ūdenskrātuvē un būsiet ne tikai lieliski pavadījuši laiku sarunās, bet arī uzlabojuši savu fizisko formu!

Lai šo viedokli pamatotu, health.discovery.com fitnesa speciālists min dažus piemērus par to, ko mums dod staigāšana.

 

Vielmaiņa (metabolisms)

 

Staigāšana ir viena no galvenajām cilvēka kustības izpausmēm. Tā kā cilvēces attīstības gaitā staigāšana kļuva vitāli svarīga izdzīvošanai, mūsu ķermenis attīstījies tā, ka staigāšana un kustēšanās ir vitāli svarīgas veselībai.

 

Staigājot kustas rokas, kājas un torss. Staigājot tiek izmantoti simtiem kalorijas dedzinošu muskuļu. Katru dienu staigājot ātrā tempā, mēs ne tikai dedzinām kalorijas, bet arī palielinām enzīmu un vielmaiņas aktivitāti, kuras rezultātā var palielināties kaloriju patēriņš uz laiku līdz 12 stundām pēc nieka trīs kilometru nostaigāšanas. Jo sliktākā formā tu esi, jo lielāks būs staigāšanas metaboliskais efekts.

 

Paātrināta vielmaiņa nozīmē ne tikai kaloriju sadedzināšanu, bet to, ka tavs organisms labāk uzsūks no uztura barības vielas. Palielināsies vēlme dzert vairāk ūdens, kas palīdz organisma sistēmām izvadīt kaitīgās vielas un uzlabo gremošanu. Tādēļ dodoties garākā pastaigā, neaizmirsti ņemt līdzi pudeli kāda atspridzinoša padzēriena un nelielas uzkodas!

 

Cirkulācija

 

Staigājot notiek ritmiska muskuļu savilkšanās un atslābšana, kā arī ritmiskas spiediena maiņas organisma dobumos. Tas uzlabo asinsriti, limfas cirkulāciju un pat locītavu šķidruma cirkulāciju. Tā kā imūnvielas cirkulē pa organismu ar asinīm un limfu, cirkulācijas uzlabošana staigājot var uzlabot imūnsistēmas darbību, vielmaiņu un veselību kopumā.

 

Iekšējo orgānu mobilizēšana

 

Staigājot, pateicoties skeleta ritmiskai kustībai un muskuļu kontrakcijām, rodas spiediena izmaiņas organisma dobumos. Galvenais elpošanas muskulis ir diafragma un tā saraujas ritmiski kopā ar vēdera muskulatūru, lai atvieglotu elpošanu un stabilizētu organismu. Diafragmas saraušanās rezultāts ir iekšējo orgānu masāža. Pastiprinātā elpošana staigājot palīdz saglabāt iekšējos orgānus kustīgus un veselīgus.

 

Saikne starp fizisko un garīgo dimensiju

 

Cilvēks ir unikāls organisms tajā ziņā, ka mēs esam gan fiziskas, gan garīgas, emocionālas un dvēseliskas būtnes. Kaut nedaudz pavērojot sevi, kļūst skaidrs - ja kaut kas nav kārtībā ar veselību, uzreiz cieš arī mana garīgā, emocionālā un dvēseliskā labsajūta. Regulāras pastaigas palīdz uzlabot veselību un līdz ar to mūsu vispārējo labsajūtu.

 

Laiks sākt staigāt!

 

Tagad, kad tu esi uzzinājusi, cik laba un noderīga ir staigāšana, jāķeras vērsim pie ragiem. Nebrauc ar mašīnu tur, kur vari aiziet ar kājām!

 

Novieto automašīnu stāvvietas tālākajā stūrī, lai varētu pastaigāties. Lifta vietā sāc izmantot kāpnes. Kāpšana pa kāpnēm būs ļoti liels solis pareizajā virzienā.

 

Izmanto katru izdevību, lai pastaigātos svaigā gaisā brīvā dabā ārpus pilsētas, vēlams - nelīdzenā apvidū. Pastaigas taču ir tik aizraujošas – romantika, sarunas ar ceļabiedru, dabasskatu un cilvēku vērošana! Drīz vien jutīsi, kā uzlabojas tava fiziskā, garīgā, emocionālā un dvēseliskā labsajūta.

 

Avots: www.delfi.lv