Novērtē savu fizisko formu 11 janv.

Daudzu gadu laikā, pētot faktorus, kas liecina par cilvēka fizisko formu, eksperti secinājuši, ka svari nekādā ziņā nav tavi sabiedrotie. Svēršanās var iepriecināt, sarūgtināt vai pat satriekt, taču tam parasti ir visai mazs sakars ar to, kāda tobrīd ir tava fiziskā forma.
Jo svari taču neatšķir taukus no muskuļiem, ūdeni no limonādes un īslaicīgu svara pieaugumu no pastāvīgas aptaukošanās.
Ķermeņa svars ir tikai viens fiziskās formas rādītājs, turklāt diezgan neprecīzs. Daži fitnesa speciālisti pat iesaka vispār atteikties no svēršanās. Taču mēs iesakām pievērst uzmanību citiem rādītājiem, kas liecina par tavu fizisko sagatavotību, un sekot savam progresam šajos rādītājos, nevis spriest par sevi tikai pēc skaitļiem, ko rāda svari.
 
Tālāk minētas pieci alternatīvie rādītāji, kam jāseko, lai noteiktu, kā uzlabojas tava fiziskā forma.
 
1. Izturība
Izturību jeb to, cik ilgi tava sirds spēj strādāt intensīvas slodzes režīmā, veicina tādi aerobiski vingrinājumi kā soļošana, skriešana, riteņbraukšana un peldēšana. Izturību var palielināt diezgan ātri, un to ir viegli izmērīt.
 
Piemēram, vai tu spēj skriet/braukt ar riteni/soļot 20 minūtes, nejūtot plaušās sāpīgu elpas trūkumu? Nodarbību sākumposmā centies saglabāt mērenu tempu, tad pārej uz lielāku ātrumu un seko, cik ilgi tu spēj šādu ātrumu izturēt. Pēc dažu nedēļu regulāriem treniņiem uzņem laiku, lai redzētu, par cik tas pārsniedz sākotnējās 20 minūtes, kuras tu varēji veikt vienmērīgā tempā.
 
Ja tu spēj 20 minūšu vietā noturēt tempu, piemēram, 30 minūtes, tad tas jau ir par 50 procentiem ilgāk - lielisks sasniegums! Ja tu nodarbojies ar dažādiem sporta veidiem vai dažādās dienās veic atšķirīgus sirdsdarbību uzlabojošus treniņus, tu progresēsi, tajā pašā laikā izvairoties no garlaicības, kāda varētu draudēt, katru dienu nodarbojoties tikai ar skriešanu.
 
2. Pulss miera stāvoklī
Ļoti cieši saistīts ar tavu izturību ir pulss miera stāvoklī. Ja tas ir relatīvi lēns, tas nozīmē, ka tavai sirdij nav jāstrādā īpaši intensīvi, lai apgādātu ar asinīm tavu organismu - tātad tava sirds ir labā formā.
 
No rīta, kamēr tu vēl guli gultā, izmēri savu pulsu, saskaitot sirds sitienu skaitu vienā minūtē. Iegūtais rezultāts būs tavs pulss miera stāvoklī.
 
Vidējais pulsa biežums minūtē ir aptuveni 72 sitieni minūtē. Pulsa palēnināšanās par trim līdz pieciem sitieniem minūtē ir nozīmīgs sasniegums. Fitnesa treneri atzīst, ka šādu progresu var sasniegt pēc sešu līdz astoņu nedēļu ilgiem treniņiem. Tāpēc - pacietību!
 
3. Spēks
Lai tu kļūtu stiprāka, tev nav nepieciešama svaru zāle. Atspiedienus, pietupienus, kāju cilāšanu un citus vingrinājumus tu vari veikt mājās.
 
Izpildi šos vingrojumus, cik daudz spēj, un dari to pareizi (konsultējies ar fizkultūras skolotāju vai sporta zāles treneri), tad mēģini vingrojumu sēriju vienu vai divas reizes atkārtot, ar katru nedēļu palielinot slodzi.
 
Spēka vingrinājumus izpildi ne biežāk kā ik pārdienas. Taviem muskuļiem nepieciešams laiks atpūtai. Pēc dažām nedēļām tu jau spēsi izpildīt vairāk atkārtojumu, pirms tavi muskuļi sajutīs nogurumu.
 
Muskuļu stiprināšana veicina arī vielmaiņu, kas savukārt ļauj organismam sadedzināt vairāk tauku pat miera stāvoklī. Turklāt, jo stiprāks būs tavs ķermenis, jo labāka būs tava pašsajūta.
 
4. Lokanība
Treniņu procesā tu bieži vien vari padoties kārdinājumam izlaist stiepšanās vingrinājumus, īpaši, ja tu steidzies ātrāk beigt treniņu. Tomēr stiepšanās vingrinājumi ir ļoti būtiski, jo tie mazina savainojumu gūšanas risku. Izmērīt lokanību gan nav tik vienkārši kā citus fiziskās sagatavotības rādītājus.
 
Treneri iesaka, izpilot stiepšanās vingrinājumus, vienkārši rakstiski vai prātā atzīmēt, cik tālu tu tos spēj izpildīt, nenodarot sev sāpes. Ja stiepšanās vingrinājumiem regulāri veltīsi 30 sekundes, tu pamanīsi, ka tos veikt kļūst aizvien vieglāk. Pat tie, kuri sākot trenēties, tik tikko spēj noliecoties ar rokām satvert potītes, drīz vien jau bez problēmām var aizsniegt pēdu apakšu.
 
Pirms staipīšanās vismaz piecas minūtes jāiesildās, lai muskuļi būtu pietiekami atbrīvoti. Stiepjot neiesildītus, saspringtus muskuļus, tu riskē gūt savainojumu.
 
5. Pašsajūta
Arī pašsajūtu izvērtēt reizēm nemaz nav tik viegli, taču tieši šis rādītājs droši vien ir pats svarīgākais. Tu droši vien esi dzirdējusi, ka fiziski treniņi palīdz cīnīties ar daudzām slimībām, tai skaitā sirds slimībām, vēzi un depresiju.
 
Vairāki pētījumi liecina arī par to, ka laba fiziskā sagatavotība īstenībā veselībai ir daudz būtiskāka nekā tievums. Protams, ja pietiktu ar apziņu, ka tā vai cita lieta nāk par labu mūsu veselībai, tad nebūtu grūti atmest smēķēšanu, atteikties no treknas pārtikas un pietiekami daudz laika veltīt miegam. Tomēr tā tas nenotiek.
 
Taču bez pozitīvajām ilglaicīgajām pārmaiņām, ko dod fiziskie treniņi, tie sniedz arī tūlītēju gandarījumu. Tie ļauj tev sajusties stiprai un spēcīgai, uzlabo noskaņojumu un pašapziņu. Eiforija, ko piedzīvo skrējēji, ir reāla parādība, tāpat arī gandarījums, ko sniedz mērķa piepildījums.
 
Pēc dažām treniņiem veltītām nedēļām pievērs uzmanību savai pašsajūtai. Tu droši vien pamanīsi, ka labāk guli, tev ir uzlabojusies stāja un tava āda jūtas lieliski.
 
www.chickclick.com
Avots: www.delfi.lv
lasīt un komentēt